Vislielākā ceļa segas noslodze valstī ir uz Bauskas šosejas jeb autoceļa A7, informēja VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC).

Šo ietekmi rada kravas transports (vilcēji ar puspiekabēm un kravas transports ar piekabi), kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju, skaidroja LVC. Ceļa segas noslodzi mēra, pārrēķinot satiksmes plūsmu ekvivalentās 10 tonnu asīs.

Valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posms no Rīgas līdz blīvi apdzīvotajai Ķekavai ir viens no noslogotākajiem ceļiem Rīgas pieejās ar satiksmes intensitāti ap 17 000 automašīnām diennaktī.

Autoceļš E67/A7 ietilpst TEN-T tīklā. Satiksmes intensitāte uz šī ceļa trīs reizes pārsniedz smagā transporta optimālo skaitu, tādējādi būtiski pārsniedzot esošā ceļa caurlaides spēju, norādīja LVC.

Lielā segas noslodze ir viens no iemesliem, kāpēc tiek realizēts Ķekavas apvedceļa projekts. Kā ziņots, 2016.gada 1.martā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par publiskās un privātās partnerības iepirkuma procedūras veikšanu valsts galvenā autoceļa projekta “Ķekavas apvedceļš” īstenošanai.

Projekta mērķis ir izbūvēt Ķekavas apvedceļu autoceļa E67/A7 posmā vairāk nekā 17 kilometru garumā, padarot šo ceļa posmu par divbrauktuvju ceļu. Ķekavas apvedceļa būvniecība notiks, piemērojot publiskās un privātās partnerības modeli, investīciju periodā piesaistot valsts budžetam alternatīvu finansējumu.

BNS jau ziņoja, ka pērn uz valsts galvenajiem autoceļiem ir noticis lielākais kopš 2007.gada satiksmes plūsmas pieaugums attiecībā pret iepriekšējo gadu.

Salīdzinot ar 2015.gadu, satiksmes intensitāte uz galvenajiem autoceļiem 2016.gadā bija pieaugusi par 8% un pārsniedza pirmskrīzes satiksmes intensitāti. Turklāt, ja agrāk pieaugošo tendenci uzrādīja vien vieglais transports, tad pērn intensīvāk brauca arī kravas transports.

Visintensīvākā satiksme ir uz valsts galvenajiem autoceļiem, pērn tā bija 5832 transporta vienības diennaktī. 2015.gadā intensitāte bija 5405 transporta vienības diennaktī, bet 2014.gadā – 5166 vienības.