Aizgājusī nedēļas nogale uz ”Tallink” kruīza kuģa ”Romantika” pavadīta Žorža Siksnas kompānijā. Mūsu portālam bija lieliska izdevība satikt mākslinieku, kurš sniedza eksluzīvu interviju!

Ceļā uz Stokholmu mākslinieks, ieskandinot savu jubilejas tūri, sniedza koncertu, kas pārtapa bangojošā ballītē ar dejām līdz rīta gaismai. Savukārt, pēc dienas pastaigas pa Zviedrijas galvaspilsētu, mūziķis pie glāzītes konjaka un kūkas gabala sirsnīgā atmosfērā atbildēja uz fanu un žurnālistu jautājumiem. Un saruna ar Žoržu bija tik izsmalcināta un aizraujoša – gluži kā 50 grami viņa dzertā konjaka.

Mūsu saruna iesākās gluži netīšām brīdī, kad es mākslinieku iemūžināju kopā ar kolēģēm no citiem medijiem. Un kāds iepīkstējās par Eirovīziju un mūsu šī gada pārstāvjiem “Triānas parks” ar Agnesi Rakovsku priekšplānā. Siksna atplauka smaidā un neskopojās komplimentiem. “Viņas lielākais plus ir, ka viņa tiešām ir māksliniece sirdī. Nevis cenšas tādu tēlot. Uz skatuves galvenais ir būt patiesam un tas ir viņas trumpis,” iesākot mūsu sarunu, Rakovsku uzslavē Žoržs. Pārējie jau ir aizsteigušies baudīt vakara šovu uz prāmja lielās skatuves. Tāpēc neviena netraucēti varam piesēst pie galdiņa aprunāties. Dziedātājs nesteidzīgi malko savu konjaku, bet es cenšos izvēlieties kaut vienu jautājumu, kas vēl nav nekad pajautāts Žoržam Siksnam. Un ir patiešām grūti, jo uz skatuves mākslinieks ir jau no 1978.gada. Apceļojis puspasauli ar koncertiem un Latvijā teju katrs spēj nodziedāt viņa dziedātās dziesmas “Genoveva” vai “Muļķe sirds”. Tad jau laikam ar dziesmām arī jāsāk šī intervija.

Ir ļoti daudz dziesmu no jūsu repertuāra, kuras izdzirdot uzreiz ir asociācijā – tā ir Žorža dziesma. Varbūt ir kāda dziesma, kas Jums pašam jau ir apnikusi, bet zināt, ka tā ir noteikti jānodzied, jo pārējie par to ir sajūsmā?

Ir jau tā, ka arī klausītājs uzliek savus noteikumus, ko dziedāt koncertos. Tur neko nevar darīt. Pat, ja pašam tā dziesma varbūt sāk apnikt, bet klausītājs nāk, lai to dzirdētu. Nē, nu ir jau vairāki hiti, kas ir tik daudzas reizes spēlēti, ka reizēm gribas ko citu uzdziedāt. Es atceros astoņdesmitajos gados braucu pa Latgali un tobrīd ļoti populāra bija dziesma “Vālodzīte”. Es jau biju nospēlējis koncertu, bet zālē ļaudis sauca: “Vālodzīti, vālodzīti”. Tas bija koncerts Preiļos. Es sapratu, ka ir vien jānodzied šī dziesma, jo varbūt, kāds uz koncertu atnāca tieši tāpēc, lai dzirdētu šo vienu dziesmu. Un, ja nenodziedātu, tad tā jau būtu necieņa pret klausītāju. Ir jābūt šai mīlestībai klausītājam pret mākslinieku un otrādi.

Par mīlestību runājot, tas pats jautājums par dziesmām, bet cik daudz ir tādu dziesmu, kuras aizvien ir “kaifs” uz skatuves dziedāt?

Tās ir daudz. Katrreiz šī dziesma ir cita, bet viņu ir daudz. Galvenais ir uztvert šo atmosfēru, kas valda publikā un tas palīdz sajust īsto dziesmu. Tā, kā tas bija vakar koncertā ar “Muļķa sirdi”. Katrā koncertā ir savādāka publika un pilnīgi atšķirīga atmosfēra, galvenais ir sajust publiku. Nekad nezini, kas tevi sagaidīs koncertā.

Ir jau izstrādātas kādas metodes, kā atrast īsto atslēgu uz klausītāju sirdīm?

Koncertā ir svarīgi uzķert kopējo atmosfēru un pamazām vajag cilvēkiem likt atbrīvoties. Katrs koncerts patiesībā ir jauns pārdzīvojums, jo tu nekad nezini, kas tevi īsti sagaidīs zālē. Principā tā ir enerģija. Kādu enerģiju tu sniedz klausītājam, tādu saņem atpakaļ. Un tā arī ir galvenā atslēga uz klausītāju sirdīm.

Pieminot enerģiju – visu cieņu, bet uz skatuves Jūs  izliekat sevi pēc pilnas programmas, kādā veidā pēc koncerta atjaunojat iztērēto enerģiju?

Tik daudz jau nepatērējās tie spēki, ka būtu jāiet uz masāžām vai vajadzīga sava relaksācijas recepte. Pozitīvā atgriezeniska saite ar klausītājiem arī uzlādē visu, to ko es iztērēju uz skatuves.

Kas ir svarīgākās lietas, ko vienmēr jāizdara pirms koncerta?

Jāatceras koncerta programma. Piemēram, vakardienas koncerts bija sava veida pārbaudījums. Vakardienas orķestris, piemēram, pavadījumu veidoja viens pret vienu no radio ierakstiem. Daudzi ieraksti bija orģināli jau no 70- tajiem gadiem. Līdz ar to bija jābūt precīzākam un nekāda improvizācija nav iespējama, visam bija jābūt līmenī. Līdz ar to arī lielāka atbildība un arī nedaudz grūtāk uzstāties. Vakar bija viens fēleris un es tur vienā dziesmā šo to sajaucu, bet neviens nepamanīja. Tas nebija tik uzkrītoši un orķestris lieliski to pārķēra.

Tas mani interesē. Jūs pamanījāt, ka kļūdījāties, bet kā esot uz skatuves noslēpt šo kļūdu no publikas? Teikšu godīgi, es nekādu kļūdu nepamanīju…

Nevar jau ķert uzreiz pie matiem. Ir vienmēr jāmāk iziet no situācijas. Ir jābūt attīstītai šai skatuves reakcijai, jo var neskanēt mikrofons var sajaukt vārdus, bet uz to nedrīkst reaģēt kā kļūdu.

Vakar bija kruīza koncerts – šodien pastaiga pa Stokholmu. Šādi ceļojumi, protams, rada jaunas emocijas, bet vai ir kāds ceļojums, kas tik spilgti palicis atmiņā, ka gribētos to piedzīvot vēlreiz?

Visas vietās, kur es esmu bijis, gribētu pabūt vēlreiz ar jaunu savādāku skatu. Konkrēta valsts nav. Visi ceļojumi man ir bijuši ļoti pozitīvi. Īstenībā es gandrīz 15 gadus nebiju bijis Zviedrijā un man patiešām bija interesants arī šis ceļojums. Patiesībā man bija pavisam jauns skatījums uz Zviedriju. Pirmkārt, jau osta ir pavisam citā vietā. Un atliek secināt, ka viss kaut kas pa šo laiku ir mainījies, bet ir skaisti to redzēt. Es biju aizgājis arī uz karalisko dārzu, kur zied Sakuras (japāņu ķiršu koki) . Man pārsteigums bija arī autobusu biļešu tirdzniecības maiņa. Izrādās – vairs autobusā tās nevar nopirkt. Un tāpēc nācās ņemt taksi, lai paspētu uz kuģi (nosmejas). Man patīk Austrijā Zalcburga, kas ir mūzikas un Mocarta dzimtene. Man ļoti patīk viesoties šajā vietā. Ļoti žēl, ka dzīvē nebija iespēja satikt savu vecomāti, jo viņa dzīvoja  pie Zalcburgas. Nav arī bijis iespējas aizbraukt pastaigāt pa viņas dzimtajām mājām. Tas vēl man ir tāds viens no nākotnes ceļojuma plāniem.

Jubilejas kruīza koncerts jau ir noslēdzies, taču Žoržam svētki ir tikai sākušies! 60 gadu jubilejas tūres ietvaros mūziķis sniegs koncertu sēriju, apbraukājot visu Latviju.

  • 26. maijā mūziķis uzstāsies Akūksnē
  • 9.jūnijā – Liepājā, Olimpiskā centra Rožu zālē
  • 10.jūnijā – Rēzeknes “Gorā”
  • Bet savā īstajā dzimšanas dienas datumā, 13.jūnijā – Rīgā, “Spelndid Palace”
  • 23.jūnijā – Dobeles pilsdrupās Līgo vakara dižkoncertā!

 

Foto: Jānis Ogle un Raimonds Birkenfelds

 

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube