Latvijā ģimenes budžetu pamatā plāno īstermiņā, pavēstīja “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz institūta veiktās aptaujas datiem.

Viņa atzīmēja, lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, proti, visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem.

“Ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu “drošības spilvenam”, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi,” pauda Kropa.

Viņa arī atzīmēja, ka attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri – attiecīgi 61% un 56%. Pēc pētījuma datiem, gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, aug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%), kā arī laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Galvenais mērķis budžeta plānošanā visās trijās Baltijas valstīs ir nemainīgs – lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem tēriņiem (Latvijā – 69%, Lietuvā – 62%, Igaunijā – 57%). Latvijā un Igaunijā kā nākamais svarīgākais naudas plānošanas aspekts minēts uzkrājumu veidošana “drošības spilvenam” – attiecīgi 41% un 47%, kā arī iespēja veikt lielākus pirkumus – attiecīgi 33% un 38%. Savukārt Lietuvas iedzīvotājiem izteikti svarīgāka šķiet drošība par nākotni, gūstot pārliecību, ka mājsaimniecības finanses tiek rūpīgi kontrolētas – Lietuvā šādu viedokli pauda 37% respondentu pretstatā 21% Latvijā un 20% Igaunijā.

Vienlaikus Kropa norādīja, ka lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju plānošanu  uztver kā aptuvenu ienākumu un izdevumu plūsmas uzraudzīšanu bez detalizēta plāna (47% – Latvijā, 52% – Igaunijā, 61% – Lietuvā). Turklāt plānošana parasti tiek veikta galvā, neņemot talkā nedz pierakstus, nedz īpašas programmas vai aplikācijas – šāda metode dominē visās trijās Baltijas valstīs (Latvijā – 52%, Igaunijā – 57%, Lietuvā – 68%). Vienlaikus 13% Latvijā un Lietuvā, bet 16% Igaunijā rūpīgi uzskaita visus ikmēneša izdevumus un regulāri seko līdzi ienākumu izlietojumam.

“Zīmīgi, ka latvieši salīdzinājumā ar kaimiņvalstu iedzīvotājiem demonstrē rūpīgāku pieeju finanšu plānošanas procesam, jo biežāk izmanto paši savu budžeta uzskaites sistēmu rakstveidā uz papīra vai elektroniski,” piebilda Kropa, atzīmējot, ka budžeta uzskaites sistēmu rakstveidā uz papīra vai elektroniski latvija izmanto 45% respondentu, Igaunijā – 39%, bet Lietuvā – 38%.

Jautāti par to, kā organizē ienākumu un izdevumu kontroli ģimenē, Latvijā un Lietuvā respondenti visbiežāk atzinuši, ka dzīvesbiedriem ir izveidots kopīgs ģimenes budžets (45% Lietuvā un 39% Latvijā), savukārt Igaunijā biežāk praktizēta partneru ienākumu nodalīšana, vienojoties par noteiktām izdevumu kategorijām, par kuru katrs atbild (norādījuši 35% respondentu). Arī trešdaļa iedzīvotāju Latvijā un Lietuvā pieturas pie šāda modeļa. Vairumā gadījumu sievietes ir tās, kuras pieņem lēmumus, kā tērēt ikdienas vajadzībām atvēlēto naudu, savukārt ar dzīvesbiedru kopīgi tiek izlemts par to, kā uzkrāt vai ieguldīt brīvos līdzekļus un kā būtu tērējama lielākiem pirkumiem paredzētā nauda.

“Lai arī lielākā daļa iedzīvotāju plāno ģimenes budžetu, tomēr redzam, ka skats orientēts īstermiņā. Mūsu pētījumu dati rāda, ka trīs no desmit mājsaimniecībām pēdējā gada laikā ir piedzīvojušas situāciju, kad ar ikmēneša ienākumiem nav bijis pietiekami, lai segtu ikdienas dzīvei nepieciešamos regulāros izdevumus. Taču, plānojot ģimenes budžetu, no šādām situācijām būtu jāspēj izvairīties. Ņemot vērā pieaugošo tehnoloģiju attīstību, kas dažādu pirkumu un maksājumu veikšanu padara automatizētu un teju vai nemanāmu, pievērsties tēriņu kontrolei un budžeta plānošanai kļūst aizvien būtiskāk. Turklāt tehnoloģiju attīstības laiku iespējams izmantot, atvieglojot savu ikdienu, proti, kur vien iespējams, datu apstrādi un to apkopošanu atstājot tehnoloģiju ziņā – tā ietaupot laiku, un padarot plānošanas procesu ērtāku,” sacīja Kropa.

Viņa arī norādīja, ka finanšu plānošana nenozīmē tikai ienākumu un pamatizdevumu pozīciju pārzināšanu, bet gan vairāku darbību kopumu, kas palīdz pieņemt apzinātus lēmumus un sasniegt kā īstermiņa, tā ilgtermiņa mērķus. “Nereti pret personīgajām finansēm mēdzam izturēties pavirši, vien aptuveni sekojot līdzi tēriņiem un “plūstam pa straumi”, vai aizbildināmies ar pārāk mazu naudas apjomu, ko pat nav vērts plānot – to atzīst katrs ceturtais iedzīvotājs visās Baltijas valstīs. Tomēr rīcībai vajadzētu būt gluži pretējai – jo mazāk naudas mūsu rīcībā, jo rūpīgāka plānošana nepieciešama,” atzīmēja Kropa.

Aptauja par finanšu plānošanas paradumiem mājsaimniecībās šogad martā veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus. Lietuvā pētījumu veica pētījumu kompānija “Spinter tyrimai”, aptaujājot 1012 respondentus, bet Igaunijā – Ekonomikas pētījumu institūts, aptaujājot 1021 respondentu.