Mūsdienās ārkārtīgi populāra ir kļuvusi skriešana. Pēdējo gadu laikā pieaugusi maratonu popularitāti un tā vien šķiet, ka tā, gluži kā modes tendences, kļuvusi par tādu kā stila lietu. 

Protams, vairumā gadījumu, maratoni – tā ir dzīve, dzīvesstils. Tā nav pavisam vienkārša lieta, kurai varam pievērsties mēs visi. Jo, būsim atklāti, ne visi ir skrējēji. Tomēr, galvenais iemesls, kādēļ mēs izvēlamies savu brīvo laiku pavadīt skrienot, neatkarīgi no distances, ir tas, ko mēs no tā iegūstam – uzlādējam ķermeni, stiprinām sirdi, izvēdinām galvu un galvenais, pavadām laiku ar sevi pašu. Neskaitāmi skriešanas entuziasti atzīst, ka skriešana ir viens no labākajiem veidiem, kā atbrīvoties no stresa un, protams, tā dedzina pietiekami daudz kaloriju, lai ar mēs varētu atbrīvoties no liekajiem tauciņiem.

Kara Kutruzula, skriešanas entuziaste ar piecu gadu pieredzi, portālam “Shape” izstāstīja par tām sešām lietām, kuras, pēc viņas domām, būtu jāzina katram, kurš vēlas skriet vai jau to dara.

Iemācies uzņemt ķermenim nepieciešamo “degvielu”.

Kad tikko esi sācis skriet, tas var būt visai satraucoši. Tik daudz lēmumu – kādu maršrutu izvēlēties, kādus apavus vilkt vai arī kādām sacensībām pieteikties. Taču Kara uzsver, ka sākot skriet, pirmais it pievērst uzmanību tam, ko tu ēd, nevis kādu maršrutu izvēlēties. Protams, tu vari skriet stundu no vietas pēc tam, kad esi mielojies ķīniešu ēstuvē, tomēr, vai tā vajag? Dažādu maltīšu izmēģināšana pirms/pēc skrējiena var lieliski ietaupīt tavu laiku, enerģiju un naudu. Tu lieliski vari savā ēdienkartē iekļaut nepieciešamās olbaltumvielas, ogļhidrātus un taukus, neskaitot kalorijas. Lai pēc iespējams ilgāk ķermenī saglabātu sajūtu, ka tas ir paēdis, ēd olas, biezpienu un riekstus. Izmēģini arī pastu un kvinoju.

Maini savus skriešanas apavus. Bieži!

Kaut arī Kara skrien jau vairāk kā piecus gadus, šo mācību viņa apguva vien nesen. Tā kā tik dažādās skriešanas aplikācijas mums palīdz noteikt, cik tad konkrētie apavi noskrējuši, mēs viegli varam noteikt, pēc cik ilga laika jāmaina apavi. Ja nedēļa noskrien vidēji 15 kilometrus, tad zini, ka tavi skriešanas apavi jāmaina pēc apmēram 8 mēnešiem. Ja skrien vēl vairāk, tad zini, apavi jāmaina vēl biežāk.

Tu vari kļūt ātrāks!

Ja esi iesācējs, iespējams, var šķist, ka tavai personībai paredzēts viens vienīgs ātrums. Jā, pašā sākumā, droši vien. Taču, kad esi jau palielinājis savu skriešanas ilgumu, svarīgi saprast, ka tagad spēj skriet ne tikai ilgāk, bet arī ātrāk. Drīz vien spēsi palielināt ātrumu tieši tāpat, kā to darīji ar kilometriem.

Nebaidies izmēģināt jaunus maršrutus!

Skrienot ir viegli ieslīgt rutīnā, taču tā nav pavisam slikta lieta. Ik dienas skriet vienu un to pašu ceļu ir ērti un tas neuzliek nekādus pārbaudījumus. Tomēr pamēģini kaut ko jaunu – zemes ceļus, kalnus… Tie izaicina tevi labā veidā, papildus, padarot tevi spēcīgāku kā garīgi, tā arī fiziski.

Tas nekas, ja visi nav skrējēji!

Jā, mēs dažkārt kļūstam atkarīgi no skriešanas. Un tas notiek vien ar labākajiem. Taču ir arī svarīgi saprast, ka ne visi no mums ir skrējēji un neiemīlēs to, tā, kā citi. Tādēļ iedrošini citus sev pievienoties, taču, ja brīvdienas pavadīt skrienot nav šo cilvēku vēlmju sarakstā, atceries, ka tas nav pasaules gals. Ir daudz citu cilvēku, kas labprāt tev pievienotos!

Neaizmirsti par citiem sporta veidiem!

Kad esi iegājis vienā konkrētā režīmā, grūti tajā iespraukt ko jaunu. Taču nenodari sev to! Papildus dažādi vingrojumi palīdzēs sevi pasargāt no dažādām traumām un izdegšanas, ļaujot stiprināt tavas vājās puses. Piemēram, joga palīdzēs iemācīties pareizi elpot. Dažkārt skriešanu nomaini pret kaut ko citādāk – jogu, riteņbraukšanu vai peldēšanu.

Foto: iStock