Pašmāju mūzikas elite nav iedomājama bez Ogres ietekmes. No šejienes nāk gan astoņdesmitos gados populārākās grupas, gan arī mūsdienu skatuves mīluļi. Beidzot viņu devums ir novērtēts arī dzimtajā pusē un 3.maija vakarā svinīgā ceremonijā tika atklāta slavas siena Ogres mūziķiem ar nosaukumu “Ogres mūzikas kalēji”. Un uz slavas sienas redzamie teju pilnā sastāvā ieradās arī uz pasākumu un par prieku klātesošajiem parādīja, kas ir īsts Ogres roks.

Pilsētas mērs Artūrs Mangulis ir radījis dziesmu, kas tiek saukta par pilsētas himnu, taču šejienes mūziķiem ir viedoklis, ka vārds Ogre saistās tikai ar vienu dziesmu “Rozā lietus”. Īsti skaidrs, kāpēc tā, nav nevienam no portāla ritakafija.lv aptaujātajiem, taču viennozīmīgi  tieši šī dziesma pirmā nāk prātā dzirdot savas pilsētas nosaukumu. “Ogrē ir bijuši daudzi ļoti labi koncerti. Savā laikā jau gājis visādi, taču šeit uzstāties ir bijis prieks. Dziesma, kas man saistās ar Ogri? Hmm, es domāju, ka tas noteikti ir “Opus pro” repertuārs. “Rozā lietus”, “Mīļā”, “Dzimene” man automātiski saistās ar šejieni. Tā grūti izvēlēties vienu no tām,” savās pārdomās dalās grupas “Jumprava” solists Aigars Grāvers. Arī leģendārā roka balss Aleks jeb īstajā vārdā Oļegs Andrejevs savā izvēlē svārstās starp “Rozā lietu” un “Mīļā”. Savukārt, viņa meitai Aijai Andrejevai nekādu šaubu nav  – Ogre, tas ir “Rozā lietus”. “”Rozā lietus”! Es atceros bērnību un šo sajūtu Ogrē, un tā dziesma, kas ir šejienes ir tieši “Rozā lietus”. Lielvārdē es dzīvoju un pavadīju visu bērnību, tāpēc tā pilsēta man ir “Tu un es”, bet Ogre “Rozā lietus”, “ bērnības atmiņās pakavējas Aija.  Vēl romantiskāka versija par Ogri un dziesmu “Rozā lietus” ir dziedātājai Antrai Stafeckai. “ Es nezinu pat kāpēc, bet “Rozā lietus”. Uzreiz prātā nāk kā es viņu dungoju pie sevis pusaudzes gados. Pirmo simpātiju laiks un dzīve Ogrē noteikti man saistās tieši ar šo romantisko dziesmu. Tāda maiga un mīļa,” norāda Stafecka.

Kas gan būtu mūziķu slavas sienas atklāšana bez kārtīgām dejām un, ja runā par Ogri, tas ir īsts roks. Namatēva pienākumus uzņēmās grupas “Colt” ģitārists Haris Zariņš. Un uz skatuves kāpa gan viņa paša grupa ar solistu Ati Ieviņu, gan leģendārais Aleks ar meitu Aiju, savu jaunāko veikumu atrādīja grupas “Linga” ģitārists un dziesminieks Gints Cālītis, protams, arī šarmantajai ogrēnietei Antrai Stefeckai nācās uzdziedāt. Taču, par pasākuma kulmināciju kļuva dziesma “Dzimene”. Šī bija pirmā un iespējams pēdējā reize, kad uz skatuves dziesmu izpildīja savdabīgs kvartets –  Atis Ieviņš kopā ar Aleksi un Aija Andrejeva kopā ar Antru Stafecku pie otra mikrofona. Vakars neformālā gaisotnē turpinājās vēl ilgi un pēdējie palikušie pat negribēja lāgā izklīst, kā nekā beidzot bija sanākuši visi savējie.

Foto: Arnis Greizis speciāli ritakafija.lv