Šodien Briselē notiek kārtējais NATO samits, kurā pirmo reizi piedalīsies jaunais ASV prezidents Donalds Tramps.

Šoreiz alianses galotņu sanāksme sakrīt ar virkni svinīgu notikumu, tostarp ar NATO jaunās štāba mītnes atklāšanu un Melnkalnes uzņemšanu, taču vienlaikus alianses amatpersonas centušās samita dienaskārtībā neiekļaut daudz tādu jautājumu, kas prasītu nopietnas politiskas debates.

“Šis ir brīdis, lai atgādinātu Trampam, ka viņš ir brīvās pasaules līderis,” aģentūrai “Reuters” izteicās kāds samita sagatavošanā iesaistīts augsta ranga NATO diplomāts. “Uzsvars likts uz to, kas aliansei padodas vislabāk.”

Šajā noskaņā iecerēts Trampam, kas pats ir ņujorkietis, uzticēt atklāt piemiņas zīmi 2001.gada 11.septembra teroraktu upuriem, kas izveidota pie jaunās NATO mītnes, kuras būvniecība ilgusi gandrīz divas desmitgades un kura izmaksājusi 1,1 miljardu eiro.

NATO amatpersonas cer, ka piemineklis, kas veidots no 11.septembrī sagrauto Ņujorkas Dvīņu torņu tērauda konstrukciju atliekām, atgādinās Baltā nama saimniekam, ka vienīgā reize, kad tika iedarbināta alianses līguma savstarpējās palīdzības klauzula jeb tā dēvētais 5.pants, bija pēc islāmistu teroristu uzbrukumiem Ņujorkai un Vašingtonai, kam sekoja alianses iebrukums Afganistānā.

Tajā pašā laikā nav gatavots kāds samita gala dokuments, un šoreiz sanāksme aprobežosies ar darba vakariņām, kurās piedalīsies vien alianses dalībvalstu līderi, bet kopīgas sanāksmes ar NATO partnervalstīm, piemēram, Zviedriju vai Ukrainu izpaliks.

Diplomāti atzīst, ka šoreiz samits drīzāk ir izrādīšanās nekā jaunu politisku lēmumu pieņemšanas arēna.

Tā gan nav pirmā reize. 2001.gadā NATO līderi tolaik jaunievēlēto ASV prezidentu Džordžu Bušu arī sagaidīja neformālās vakariņās, ko papildināja ierobežotas politiskas diskusijas. Arī 2009.gada kārtējā alianses galotņu sanāksme iekrita Baraka Obamas prezidentūras pirmajos mēnešos.

Tomēr šoreiz pasākums iecerēts daudz krāšņāks, tostarp paredzot kara lidmašīnu paraugdemonstrējumus jaunās NATO mītnes atklāšanas ceremonijas laikā.

Neskatoties uz to, ka Tramps pagājušajā mēnesī atkāpās no saviem vārdiem, ka alianses esot “novecojusi”, jo tā pietiekami nerūpējoties par cīņu ar terorismu, uz šo samitu netiek liktas lielas cerības.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps kritizēja ASV sabiedrotos, ka tie neuzņemoties pietiekami lielu finansiālo atbildību par pašu drošības uzturēšanu, un jau pēc ievēlēšanas viņš uz Briseli nosūtīja savas administrācijas jauno aizsardzības ministru ar ultimātu, brīdinot, ka, eiropiešiem nepalielinot savus aizsardzības izdevumus, tie riskē ar Savienoto Valstu atbalsta zaudēšanu.

“Eiropa zina, ka Trampam ir fundamentāli negatīvs viedoklis par aliansēm,” atzīst Kārnegī fonda Eiropas nodaļas direktors Tomāšs Valāšeks, kas savulaik ieņēma Slovākijas vēstnieka amatu NATO. “Pastāv cerības, ka viņš dosies prom ar pozitīvāku priekšstatu par NATO, ka viņš sapratīs – viņam tiek veltīts sabiedroto laiks un cieņa.”

Tomēr Baltijas valstis un citi NATO locekļi, kurus īpaši satraukusi Krievijas agresija pēc tās iebrukuma Ukrainā, vēlas vairāk. Austrumeiropieši cer, ka Tramps publiski apliecinās Vašingtonas uzticību NATO 5.pantam, kas nosaka, ka uzbrukums vienai no dalībvalstīm tiek uzskatīts par uzbrukumu visai aliansei.

Trampa lozungs “Amerika pirmajā vietā”, viņa pretrunīgie signāli attiecībā uz Krieviju un mainīgie izteikumi par NATO radījuši eiropiešos apjukumu, lai gan citas ASV amatpersonas, tostarp viceprezidents Maiks Penss, kurš Briseli apmeklēja jau janvārī, pauduši stingru atbalstu sabiedrotajiem.

“Pastāv neskaidrība. Nepieciešams zināmā mērā kliedēt šo apjukumu,” uzsver bijušais Eiropas Savienības (ES) ārlietu dienesta vadītājs Pjērs Vimons. “Viņi (Eiropas līderi) vēlas zināmu apliecinājumu.”

Lai pavirzītu Trampu vēlamajā virzienā, sagaidāms, ka sabiedrotie vakariņu laikā no savas puses apliecinās gatavību palielināt aizsardzības izdevumus, tādējādi zināmā mērā kompensējot kraso militāro budžetu samazinājumu pēc PSRS sabrukuma.

Paredzēts, ka Trampam tiks apsolīts, ka līdz gada beigām katra no dalībvalstīm iesniegs programmu 2014.gadā nosprausto aizsardzības izdevumu palielināšanas mērķu sasniegšanai, lai 2024.gadā tie būtu vismaz divi procenti no attiecīgās dalībvalsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Pērn iecerēto militāro tēriņu apjomu sasniegušas vienīga pašas ASV, kā arī Igaunija, Lielbritānija, Polija un Grieķija, lai gan aizsardzības izdevumu sarukums ir apturēts. Arī Latvija, Lietuva un Rumānija vairs nav tālu no nospraustā mērķa sasniegšanas, kamēr Francija izvērš arvien plašākas operācijas Āfrikā un Tuvajos Austrumos.

Tomēr pie pašreizējiem tēriņu apjomiem Vašingtonai nākas segt aptuveni 70% no visiem NATO izdevumiem.

Vienlaikus pēdējā brīdī pirms samita tika panākta galīgā vienošanās par NATO plašāku iesaistīšanos cīņā ar teroristisko grupējumu “Islāma valsts” Sīrijā un Irākā, ko no alianses sagaida Tramps.

Sākotnēji pret to bija iebildumi Francijai un Vācijai, taču diplomātiem vēl pirms samita tomēr izdevās panākt kompromisu, kas ļaus NATO kā institūcijai uzņemties saistības, kuras ietu tālāk nekā tās, kuras jau uzņēmušās alianses dalībvalstis atsevišķi.

Tas dos Trampam kaut ko, ar ko atgriezties Vašingtonā, lai demonstrētu amerikāņiem, ka NATO ņem vērā to prasības. “Tas neattiecas uz politiku. Tas attiecas uz komunikāciju,” atzina kāds augsta ranga NATO diplomāts. “Darīsim Trampu laimīgu!”

 


Attēls: flickr/Michael Vadon

Saistītās tēmas: NATOSamitsTramps

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube