Daudziem par otro dabu ir kļuvusi informācijas vai fotogrāfiju publicēšana sociālo mediju platformās, piemēram, Facebook un Instagram, bet Kaspersky Lab pētījums atsedz, cik daudz personisko datu interneta lietotāji nodod sabiedrības rīcībā. Pētījums liecina, ka vairums (93 %) publicē savu informāciju digitāli, no tiem 70 % publicē savu bērnu fotogrāfijas un videomateriālus un 45 % publicē citu personu privātus un konfidenciālus videomateriālus un fotogrāfijas. Šie paradumi visvairāk piemīt jaunajai paaudzei, kas svešinieku rīcībā nodod ļoti daudz savas personīgās informācijas.

Satraucoši, ka gandrīz puse (44 %) interneta lietotāju padara savu informāciju publiski pieejamu, jo, tiklīdz dati nonāk sabiedrības rīcībā, tie var nokļūt neaizsniedzami tālu ārpus to īpašnieku kontroles. Piektdaļa respondentu atzīst, ka viņi sniedz konfidenciālu informāciju mazpazīstamām personām un svešiniekiem, tādējādi samazinot savu iespēju kontrolēt, kā tiks izmantota viņu konfidenciālā informācija. Daudzi pakļauj sevi identitātes zādzībai vai finansiālam uzbrukumam, publicējot finanšu un maksājumu informāciju (37 %), pases, autovadītāja apliecības vai citu personisko dokumentu skenējumus (41 %) vai paroles (30 %).

Šie konstatējumi ir ietverti Kaspersky Lab pārskatā par datu kopīgošanas paradumiem «Mani dārgie dati: bīstamie svešinieki». Pētījumā ir noskaidrots, ka ļaudis sniedz citiem ne tikai datus, bet arī ierīces, kurās ir saglabāti viņu vērtīgie dati. Desmitdaļa (10 %) ir nosaukusi svešiniekam savas ierīces PIN kodu, un piektdaļa (22 %) ir atstājusi savas atbloķētās un neuzraudzītās ierīces personu grupai. Turklāt gandrīz ceturtdaļa (23 %) ir devusi savu ierīci uz laiku palietot citai personai.

Piedevām pētījums parāda, ka savas privātās un konfidenciālās fotogrāfijas visvairāk publicē jaunieši — 61 % respondentu vecumā no 16 līdz 24 gadiem atzīst, ka veic šādas publikācijas, salīdzinājumā ar tikai 38 % respondentu vairāk nekā 55 gadu vecumā. Šis modelis attiecas arī uz finansiālo informāciju — divas piektdaļas jauniešu dara zināmu citiem savu finansiālo un maksājumu informāciju (42 % vecumā no 16 līdz 24 gadiem) salīdzinājumā ar tikai 27 % respondentu, kuru vecums pārsniedz 55 gadus.

«Lai gan ir pilnīgi nereāli gaidīt, ka interneta lietotāji pārtrauks apmainīties ar fotogrāfijām, personīgo informāciju un citiem datiem, mēs aicinām divreiz apdomāt, pirms internetā publicēt svarīgu informāciju. Turklāt mēs iesakām visiem interneta lietotājiem īstenot drošības pasākumus, lai aizsargātu savus datus un privāto dzīvi, ja viņu ierīces vai informācija nonāktu svešās rokās,» sacīja Kaspersky Lab patērētāju komercijas vadītājs Andrejs Mohoļa.