Likumā ieviesti arī precizējumi, kas pilnveido ar vardarbības novēršanu saistīto tiesisko regulējumu, un izmaiņas veiktas saistībā ar Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju. Latvija to parakstījusi pagājušā gada maijā, bet nav ratificējusi.

Pie kriminālatbildības varēs saukt ne tikai par izvairīšanos no tiesas nolēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt un dot uzturu saviem vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem vai citām personām, bet arī par izvairīšanos no kompetentas valsts institūcijas lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts tāds pats pienākums. Tādējādi kriminālatbildība būs arī tajos gadījumos, kad persona nepilda ne tikai tiesas nolēmumu, bet arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, kurā noteikts pienākums apgādāt un dot uzturu savam bērnam. Par to varēs piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai arī naudas sodu.

Tāpat Krimināllikumā paplašināts to noziegumu loku, kuros tiek noteikts pietiekami ilgs noilguma periods, lai ļautu sākt tiesvedību arī pēc tam, kad cietušais sasniedzis pilngadību. Ja noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņš ir divdesmit gadi, un to aprēķina no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu.

Paplašināts atbildību pastiprinošu apstākļu saraksts un noteikts, ka par vainu pastiprinošu apstākli uzskatāms arī tas, ka vardarbīga un seksuāla rakstura noziegumi veikti nepilngadīgo klātbūtnē.

Vienlaikus nolemts atteikties no kriminālatbildības piemērošanas par vieglākiem pārkāpumiem maksātnespējas procesā, atbildīgos saucot pie administratīvās atbildības. Piemēram, kriminālatbildība netiks piemērota administratoram maksātnespējas procesā par informācijas nesniegšanu tiesai un kreditoru sapulcei. Taču krimināli sodāma joprojām būs tiesas vai kreditoru sapulces maldināšana.

Krimināllikumā arī noteikta atbildība par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa nelikumīgu izvešanu ārpus Latvijas vai tā nelikumīgu atsavināšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedrības interesēm. Par šādu rīcību paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.

Tāpat tiks ieviesta kriminālatbildību par valstij piederošu senlietu nelikumīgu iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu, pārsūtīšanu, atsavināšanu vai par to nelikumīgu izvešanu ārpus Latvijas. Par šādām darbībām personu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

Savukārt gadījumos, kad nelikumīgā ceļā iegūtas, glabātas, pārvietotas vai pārsūtītas valstij piederošas senlietas būs labprātīgi atdotas, personu no kriminālatbildības paredzēts atbrīvot.

Likumā arī iekļautas normas, kas paredz pastiprināt atbildību par kukuļa piesavināšanos, kā arī pilnveidota tādu noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija, kas tiek izdarīti grupā.

Izmaiņas likumā stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.