Šodien vēlos ar Jums parunāt par graušanu jeb par žokļu strādāšanu. Jau sen medicīnā valda uzskats, ka apēsto barību ir labi jāsasmalcina. Savuaik man skolotāji ir mācījuši pat skaitīt, cik reižu tiek izdarītas žokļa kustības. Jā, tā ir būtiski, tomēr, lai cilvēkam būtu labāka veselība, svarīgākais par sagremošanu ir kas cits un šis ļoti dziedējošais, nostiprinošais faktors, izrādās, ir katrā no mums. Par to arī šoreiz parunāsim.

Beidzamo gadu laikā ir nākušas dīvainas pārmaiņas. Pirmkārt, izrādās, ka ļoti spēcīgi sasmalcināt barību – sakošļāt to mazos putekļos, nav nemaz nepieciešams.  Tāpat jau sen zināms, ka nav iespējams sakošļāt barību, lai mutē vienlaikus neizdalītos siekalas. Veselam cilvēkam, ja vien tas nav smagi slims, siekalas parādīsies, kad sāksiet kustināt žokļus. Otrkārt, ir noskaidrojies, ka siekalu parādīšanās, ir svarīgāka par pašu košļāšanas procesu.

Zinātnieki ir atklājuši, ka siekalas satur spēcīgu kuņģa – zarnu trakta nostiprinošu vielu. Var pat teikt, ka tā ir viena no spēcīgākajām vielām, kas tik labvēlīgi ietekmē mūsu gremošanas sistēmu un pats galvenais – ir katrā no mums. Šo faktoru, ko satur siekalas un kas tik labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu sauc par epidermālās augšanas faktoru.

Līdz ar to ir kļuvis skaidrs, ka barības sasmalcināšanai nav tik būtiskas nozīmes kā tam, ka ēšanas laikā mutē izdalās siekalas. Epidermālais augšanas faktors dziedē mutes gļotādu, barības vadu, kuņģa gļotādu, palīdz arī čūlu dzīšanas procesā utt. Tāpēc vienmēr ir vērts atcerēties, ka siekalu izstrādāšanās ēšanas laikā ir ļoti svarīgs faktors.

Vienlaikus vēlos atzīmēt, ka pārāk smalki samalta barība nemaz nav tik ieteicama. Drīzāk jādomā tā, ka nekas traks nenotiks, ja tiks norīts kāds ķiršu kauliņš vai nesakošļāts gaļas gabals. Protams, kā jau noskaidrojām, jāņem vērā, ka košļāšana ir ieteicama no skatupunkta, ka izdalās siekalas, tāpēc jācenšas ievērot zelta vidusceļu – ar barības sasmalcināšanu neaizrauties, bet žokļu kustības izdarīt tieši tik daudz, lai izdalītos siekalas.