NATO šobrīd jāstājas pretī vairākiem izaicinājumiem, tostarp draudiem no Krievijas un terorisma, šodien notiekošajā diskusijā “NATO – no Varšavas līdz Briselei. Alianses nākotne un NATO pastiprinātā klātbūtne Baltijā un Polijā” secināja eksperti.
Kā viens no alianses izaicinājumiem tiek uzskatīta Krievijas agresīvā politika un darbības Ukrainā, kas radījušas nepieciešamību reaģēt arī NATO, tostarp, izvietojot spēkus Baltijā un Polijā, lai saglabātu drošību austrumu flangā.
NATO Publiskās diplomātijas nodaļas pārstāvis Ēriks Povels sacīja, ka NATO vienmēr ir spējis adaptēties aktuālajai drošības situācijai un to nepieciešams darīt arī šobrīd. Vienlaikus viņš norādīja, ka Krievija ir un vienmēr būs NATO kaimiņš, tādēļ svarīgi atrast veidus, kā sadarboties un uzlabot attiecības.
Eksperti uzskata, ka nav pazīmju, ka Krievija tuvākajā laikā varētu mainīt savu politiku, vēl vairāk, situāciju tuvākajā laikā varētu saspīlēt arī “Zapad” mācības un gaidāmās prezidenta vēlēšanas Krievijā.
Vienlaikus eksperti norādīja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa politika dara bažīgas citas alianses dalībvalstis, kritizējot NATO jau pirmsvēlēšanu kampaņas ietvaros. Tāpat Trampam būtu gudri jāizvēlas tas, ko publiski teikt vai neteikt.
“Svarīgi saprast, ka tie izaicinājumi, kas šobrīd pastāv, ir bijuši jau pirms prezidenta Trampa. ASV un Eiropas partneriem sagaidāmi grūti laiki, ņemot vērā Trampa politiku, atbalstu “Brexit” un neglaimojošus izteikumus par ES projektu,” sacīja “The Atlantic Council” Ziemeļeiropas direktore Anna Vīslandere.
Savukārt Vācijas Valsts administrācijas federālās universitātes pasniedzējs Alessandro Šeflers uzsvēra, ka neskatoties uz Trampa administrācijas sastāvu, galvenos lēmumus pieņem pats Tramps, un tas uztrauc Eiropas valstu pilsoņus, tomēr to nepieciešams pieņemt.
“Aliansei arī bijis grūti panākt vienprātību jautājumos par drošību dienvidos, proti, cīņu pret terorismu. Ir grūti panākt vienotu un skaidru pozīciju pret dienvidiem, jo nav pilnīgas vienprātības arī Eiropas sabiedrotajos, tāpat pastāv sarežģīta situācija ar Turciju,” teica Šeflers.
Eksperti secināja, ka NATO drošības vecināšanā vēl ir daudz vietas izaugsmei, tostarp nepieciešams attīstīt arī jūras spēkus, kuru gatavība šobrīd ir vājāka par sauszemes un gaisa spēkiem.
Jau ziņots, ka šodien “Altum” konferenču zālē norisinās diskusija “NATO – no Varšavas līdz Briselei. Alianses nākotne un NATO pastiprinātā klātbūtne Baltijā un Polijā”, ko rīko Latvijas Ārpolitikas Institūts (LĀI) sadarbībā ar NATO, Konrāda Adenauera fondu un Polijas un Kanādas vēstniecībām.