Visbiežāk – 47% gadījumu – jaunieši pauduši apņemšanos turpināt studijas kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, kamēr studijas ārvalstīs apsver 7%. Teju divreiz vairāk skolēnu jeb 13% domā par darba gaitu uzsākšanu uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas.

Kopumā, salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, šogad ir vērojams mazāks studēt gribētāju skaits – tas ir samazinājies no 63% 2015.gadā līdz 54% šogad, turklāt tas lielākoties samazinājies tieši uz to vidusskolēnu rēķina, kuri pēc skolas absolvēšanas drīzāk raugās strādāšanas virzienā, vismaz uz laiku ar mācībām “iepauzējot” – 8% 2015.gadā pretstatā 13% šogad.

Interese par apgūstamo profesiju ir galvenais kritērijs, kas nosaka turpmākā studiju virziena izvēli, atzina 68% jauniešu. Īpaši svarīgi tas ir tieši šī gada 12.klašu absolventiem, kuri norādīja, ka izvēlētajam studiju virzienam jābūt interesantam un saistošam – šādi atbildēja 80% 12.klašu beidzēju iepretim 68% vidēji.

Būtiski retāk – 49% – topošie studenti izvērtē peļņas perspektīvas izvelētajā profesijā. Savukārt ceturtdaļai jeb 26% izvēli nosaka iespēja apgūt profesiju par valsts budžeta līdzekļiem, un pieprasījums pēc attiecīgās jomas speciālistiem darba tirgū – 25%. Tuvojoties skolas absolvēšanai, budžeta vietām ir daudz izšķirošāka nozīme – teju puse jeb 47% 12.klašu skolēni atzinuši, ka šis kritērijs viņiem ir nozīmīgs. Aptaujā secināts, ka Rīgas un Pierīgas reģionā dzīvojošie jaunieši salīdzinoši lielāku uzmanību pievērš iespējai nākotnes profesijā labi nopelnīt.

Par svarīgākajiem priekšnoteikumiem labi apmaksāta darba iegūšanai vidusskolēni līdztekus profesionālajām iemaņām 25% gadījumu izvirza arī personiskās īpašības. Savukārt labai izglītībai un darba pieredzei jaunieši piešķir mazāk izšķirošu nozīmi. Viszemāko ticību labai izglītībai kā drošākajam ceļam uz labi apmaksātu darbu norādīja šī gada 12.klasšu absolventi, tā vietā daudz lielāku akcentu liekot uz personības īpašību un darba pieredzes ietekmi