Ar šo optimistisko novērtējumu viņš nācis klajā pēc eiroskeptisko partiju neveiksmēm, kuras tās pēdējā laikā cietušas vairākās dalībvalstīs, īpaši Francijā, kur galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna cieta sakāvi prezidenta vēlēšanās.

“Ir pamats sacīt, ka mēs tiksimies citādā politiskā kontekstā nekā pirms dažiem mēnešiem, kad preteiropeiskie spēki piedzīvoja uzplaukumu,” ielūgumā raksta Tusks. “Pašreizējie notikumi kontinentā, šķiet, liecina, ka mēs pamazām pārvaram kritisko punktu. Daudzās mūsu valstīs politiskās partijas, kas spēku smēlās pret ES vērstos noskaņojumos, sākušas kļūt vājākas.”

Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pārliecinošu uzvaru guva proeiropeiski noskaņotais Emanuels Makrons, kurš līdz ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli paudis apņēmību nostādīt ES atkal uz ceļa pēc Lielbritānijas aiziešanas.

Tikmēr Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas vadītie konservatīvie 8.jūnijā notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās zaudējuši absolūto vairākumu, un to daudzi interpretē kā noraidījumu Mejas aizstāvētajam “smagajam Breksitam”.

Tusks savā vēstulē gan nav tieši minējis šos notikumus, taču uzsvēris, ka pēc vairākiem triecieniem, ko tai sagājis “Breksits” un eirozonas parādu krīze, ES sākusi atgūties.

Tajā pašā laikā Eiropadomes prezidents brīdinājis, ka ES nevar atļauties “pašapmierinātību un naivitāti” un tai jāapliecina, ka tā spēj atgūt kontroli pār “notikumiem, kas reizēm nomāc un pat biedē”.

Ceturtdien Briselē pulcēsies visu 28 ES dalībvalstu līderi, lai pārrunātu ar drošību, migrāciju un globalizāciju saistītos jautājumus. Pēc tam samitu pametīs Meja, lai atlikušo 27 dalībvalstu līderi varētu apspriest “Breksita” sarunas, kas oficiāli tika uzsāktas pirmdien.