Producents Volmars nonāk vietā, kur cilvēce ir zudusi

Kurš gan nav aizdomājies, kā izskatītos mūsu pasaule, ja pēkšņi pazustu visi cilvēki. Šādā vietā šonedēļ paviesojās producents Niks Volmars. Vīrietis nespēja nepadalīties ar piedzīvoti Ukrainas pilsētā Pripeta un publicēja sociālajos tīklos sava ceļojuma aprakstu un sirreāli futūriskas fotogrāfijas. Portāls ritakafija.lv piedāvā uzzināt, kā Volmaram īsti gāja vietā, kur civilizācija ir zudusi.

“ “Mirusī pilsēta” – Pripeta! Černobiļas centrs. Slēgtā zona aizņem 2800 kvadrātkilometrus, jeb aptuveni kā 12 daļu Latvijas teritorijas. Tiek uzskatīts ka pirmajos desmit gados pēc katastrofas nomira 60 000 glābšanas darbos iesaistīto. Sākumā neaptvēra traģēdijas apmērus, 63 000 Černobiļas un Pripetas paraugpilsētu iedzīvotājus sāka evakuēt tikai 36 h pēc sprādziena. To darīja ar 1000 satiksmes autobusiem. Ar radiācijas putekļiem nosmērētos autobusus pēc evakuācijas atgrieza pamatdarbam un tie vēl 10 dienas turpināja kursēt pa Kijevas ielām, līdz saprata, ka radioaktīvos autobusus derētu iznīcināt.

Kā tagad? Bez maz vai pārvērties vienā no populārākajiem tūrisma objektiem, katru dienu Černobiļu apmeklē ap 500 tūristu. Strādā un dzīvo uz vietas ap 3000. Taisnības laba gan jāsaka, ka apsardze nopietna un visus pārbauda.

Par radiāciju un drošību šeit? Runā, ka salīdzinoši lidojumā uz Ņujorku cilvēks uzkrāj radiācijas apstarojumu vidēji 10 mikrozīveru, tikmēr šeit dažu stundu ekskursijā uzkrājām 2-3 mikrozīverus. Jo nelīdām, kur nevajag. Lai gan atrodas ekstrēmisti, kas alkst tieši ko šādu – paliek dienas vairākas un vietās, kurās labāk nepalikt. Gudrākie uzvelk aizsargtērpus. Dzīves saimnieki neuzvelk arī tos.

Atdzesēšanas ezerā labi iedzīvojušās zivis. Lielas izaug nevis dēļ radiācijas, bet tādēļ, ka trūkst iedvesmotu makšķernieku. Viendien uzpeldējis miris sams piecu metru garumā. Mēs ar cepumiem pabarojām kādus 7 mīlīšus, katrs aptuveni 2-3 m garumā.

Uzsprāgušajam reaktoram apkārt apbūvēts īpašs sarkofāgs – tas izmaksāja ap 2 miljardiem dolāru. Naudu ziedoja lielākoties Amerika, Kanāda, Japāna, Francija un Vācija. Protams Padomju savienības mantiniece Krievija ar palīdzēšanu seku likvidēšanā neaizraujas.

Teritorijā automašīnām ātruma ierobežojums 40 km/h. Ceļu policijas nav. Mūsu gids brauc ar 120 km/h.

Filozofiski? Burvīga vieta, lai atbildētu uz jautājumu, kas notiktu, ja vienā dienā izzustu cilvēku – redzēt kā daba lēni, bet neatgriezeniski pārņem pilsētu. Bet patiesībā jau – Černobiļa kā piemineklis tūkstošiem sagrautu likteņu un pierādījumu, līdz kam varēja novest padomju režīma bezatbildība.

Un finalizējot Černobiļas sāgu gidi dzied pantiņu: “kačistva raboti kak jebatj vrot, delaj kak možešs i tak saidot”,” sociālajā tīklā facebook.com ar savu ceļojuma stāstu dalījās Volmars.