Azartspēļu nozare vērtēs iespēju vērsties tiesā pret Latvijas valsti par tiesiskās paļāvības principu pārkāpšanu, ja valdība akceptēs nodokļu reformas kontekstā plānotos likuma grozījumus, kas paredz par 30% paaugstināt azartspēļu nodokli un aplikt visus laimestus virs 3000 eiro ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), aģentūru LETA informēja Latvijas Spēļu biznesa asociācijā (LSBA).

LSBA aicina parlamenta deputātus neatbalstīt nodokļu reformas kontekstā paredzēto 30% azartspēļu nodokļa pieaugumu, kā arī visus laimestus virs 3000 eiro aplikt ar IIN. Ja šāds lēmums tiks pieņemts, nozare, visticamāk, būs spiesta atkāpties no 2013. gadā tika noslēgtās vienošanās starp LSBA un Finanšu ministriju (FM) par spēļu iekārtu saslēgšanu vienotā tīklā, ja azartspēļu nozarei līdz 2019. gadam, kad plānots ieviest vienoto azartspēļu kontroles un uzraudzības sistēmu vienošanās ar valdību, netiks paaugstināti nodokļi

LSBA padomnieks Arnis Vērzemnieks uzsvēra, ka noslēgtā vienošanās starp LSBA un FM par nodokļu nepaaugstināšanu azartspēļu nozarei līdz 2019. gadam jau vienreiz ir pārkāpta, lai gan uzņēmēji sistēmas ieviešanā jau ir sākuši ieguldīt investīcijas. Atkārtoti paaugstinot nodokļus nozarei, nozares komersanti izvērtēs iespējas no šīs vienošanās vienpusēji atkāpties.

Atbilstoši LSBA aprēķiniem, par 30% paaugstinot azartspēļu nodokli un apliekot visus laimestus virs 3000 eiro ar IIN, zaudējums budžeta ieņēmumos var sasniegt piecus miljonus eiro. Tā kā lielākā azartspēļu nozares nomaksāto nodokļu daļa valsts budžetā tiek novirzīta sociālo jautājumu risināšanai, nepārdomāta un nepamatota azartspēļu nodokļa paaugstināšana samazinās iespējas valstij risināt sociāli būtiskus jautājumus, norāda LSBA. Tāpat liela daļa spēlētāju saistībā ar laimestu aplikšanu ar IIN izvēlēsies izmantot to komersantu pakalpojumus, kuri nav licencēti Latvijā, un nemaksā nekādus nodokļus.

“Ņemot vērā minēto, aicinām parlamentāriešu rūpīgi izvērtēt, kādas sekas var būt viņu pieņemtajiem lēmumiem un rīkoties atbildīgi gan pret uzņēmējiem, gan arī valsts budžetu kopumā,” uzsvēra Vērzemnieks.

LETA jau vēstīja, ka Saeimas pagājušajā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, kas izstrādāti nodokļu reformas ietvarā, paredz no 2018.gada 1.janvāra paaugstināt azartspēļu automātiem un spēļu galdiem nodokļa likmes par 30%.

Likuma grozījumi paredz, ka azartspēļu nodokļa likme ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu par kalendāro gadu pieaugs no 18 000 eiro uz 23 400 eiro, kā arī pieaugs azartspēļu nodokļa likme videospēlēm un mehāniskajiem automātiem par katra automāta katru spēles vietu – par kalendāro gadu no 3204 eiro uz 4164 eiro.

Tāpat Saeima 21.jūlijā pirmajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz 2018 gada 1.janvārī ieviest diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Tostarp likuma grozījumi paredz aplikt ar IIN izložu un azartspēļu laimestus, ja laimesta vērtība pārsniedz 3000 eiro, izņemot momentloterijas “Simtgades loterija”, preču un pakalpojumu loteriju laimestus.

Saistītās tēmas: AzartspēlesTiesaValdība

youtube icon
Abonēt youtube