Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cenšas lemt par skolu tīklu, lai arī valstī nav vienota un kompleksa skatījuma uz Latvijas tautsaimniecības attīstību, šādu viedokli otrdien preses konferencē pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”), norādot, ka šāda pieeja neesot pareiza.

“Vai IZM kompetencē ir vispār lemt par skolu tīklu? Kas šajā gadījumā ir vista un kas – ola? Vai skolu tīkls ir tautsaimniecības attīstības rezultāts, vai arī mēs izlemjam, kur būs skolas un tā attīstīsies tautsaimniecība? Vai būs tā, ka mēs uzbūvēsim, teiksim, Miķeļbākā vidusskolu 1200 bērniem, un tur pēc pieciem gadiem mācīsies 1200 bērni? No kurienes tad viņi atbrauks?” retoriski vaicāja Lembergs.

“Tāpat ir ar slimnīcu tīklu – ne jau no tā, kur novietos slimnīcu, būs atkarīgs slimnieku un iedzīvotāju skaits,” sacīja Ventspils mērs.

Lembergs uzsvēra, ka skolu vai slimnīcu tīkls uzskatāms par sociāli ekonomisko infrastruktūru, kuras attīstība ir atkarīga no tautsaimniecības attīstības attiecīgajā reģionā. “Citiem vārdiem, tas būtu jāplāno tai pārvaldes institūcijai, kas atbild par Latvijas tautsaimniecības kompleksu attīstību,” sacīja Lembergs, gan norādot, ka tādas institūcijas Latvijā nemaz neesot.

Lembergs par šādas valsts pārvaldes institūcijas nepieciešamību, ko varētu izveidot, piemēram, apvienojot Ekonomikas ministriju ar Pārresoru koordinācijas centru, esot teicis gan iepriekšējās valdības vadītājai Laimdotai Straujumai (V), gan pašreizējam Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS).

“Dzirdīgas ausis tam nav bijušas, līdz ar to viss notiek no otra gala. IZM cenšas lemt par skolu tīklu, Veselības ministrija cenšas lemt par slimnīcu tīklu, Iekšlietu ministrija – par policijas pārvaldēm, bet kompleksa skatījuma uz Latvijas tautsaimniecības infrastruktūras izvietošanu nav, un izskatās, ka pārskatāmā nākotnē arī nebūs, jo nav izpratnes par tautsaimniecības attīstības kompleksuma nepieciešamību,” pārliecināts Lembergs.