Festivālu apritē aizvien skaļāk izskan Pērnavas pludmalē notiekošā “Weekend Festival Baltic” nosaukums. Portālam ritakafija.lv veidojot reportāžas no Pērnavas festivāla, kaimiņzemē tika pavadītas aptuveni 72 stundas. Šis nu būs mans subjektīvais vērtējums par igauņiem, Pērnavu un, ko sagaidīt no “Weekend Festival Baltic” gan atpūsties gribētājiem, gan žurnālistiem.

Tā kā mediju vidē darbojos jau desmit gadus, ir sanācis strādāt dažāda līmeņa vietējos un ārvalstu festivālos. Taču pie ziemeļu kaimiņiem Igauņiem, tā īsti nav būts. Un pirmajā brīdī došanās uz Pērnavu vairāk asociējas ar jociņiem par “lēnajiem igauņiem.” Vismaz fakts cik lēni pienāk (vai nepienāk) preses relīzes un informācija no festivāla koordinatoru puses uz to vēdināja domāt.

Iepazīt Pērnavu

Piektdienas pēcpusdienā veiksmīgi šķērsojuši Latvijas robežu iebraucām labā noskaņojumā festivāla norises vietā Pērnavā. Pati Pērnava ir kā mūsu Liepājas un Jūrmalas sakrustojums. Taču, vējš šeit viennozīmīgi ir spēcīgāks nekā Liepājā. Koka māju arhitektūra – fantastika un baznīcas jumta mūrīši katra ekskursanta foto sapnis. Par to, ka šeit notiek festivāls liecina daudzie krāsainie banneri. Uz tiem salasāmi angļu valodā norādīts, kur ir meklējamas stāvvietas un kur ir ieejas festivālā.  Runājot par pašu pilsētu, ir daudz skaistu parku un vairākas greznas strūklakas, kas uzrunās jebkuru vidusmēra tūristu. Baltijas jūra un labiekārtotā pludmale ir šīs pilsētas lielākais plus. Šeit tiešām ir patīkami atrasties, ērtas pārģērbšanās kabīnes, daudzi soliņi sēdēšanai, bezmaksas zviļņi un labierīcības, plus vēl jūrā esošais slidkalniņš bērniem, šo pludmali padara daudz pievilcīgāku nekā mūsu Jūrmalas atpūtas zonas. Un vēl viena būtiska atšķirība – šeit dzirdama tikai igauņu valoda, nevis kā pie mums pat veikalos tu tiec uzrunāts krieviski.

Cenas un serviss

Igaunijā ekonomika ir ar krietni pārāka un attīstās straujāk, tāpēc arī cenu atšķirība veikalos ir jūtama. Principā vidēji viss ir par vienu eiro dārgāks. Taču, atšķirība nav tikai cenās, bet arī piedāvājumā. Piemērām, pasūtot brokastīs olas ar bekonu, jārēķinās ar cenu 4,5. Taču, porcija patīkami pārsteigs – būs trīs labi apceptas olas, vismaz sešas biezas bekona šķēlītes, salātiņi ar gurķiem, tomātiem un savdabīga vietējā majonēze un, protams, maizīte.  Vismaz festivāla laikā Pērnava ir orientēta uz tūristiem un galvenokārt piedāvā ātrās uzkodas. Šajā piedāvājumu klāstā patīkams pārsteigums ir itāļu picērija “Steffani”. Uz pannas ceptā biezās mīklas pica jau pati par sevī ir sātīga maltīte. Taču, gaidot savu pasūtīto picu, klienti var droši bezmaksas mieloties pie salātu un augļu galda. Taču, nedrīkst aizmirst, ka būs vēl jāēd pica. Vidēji picas cena šeit svārstās no 7-11 eiro. Savukārt, lai atrastu ierasto kotlešu un karbonādes piedāvājumu, ir krietni vien jāpastaigā uz Vecpilsētas pusi. Meklējot ēstuves ar krieviskiem vārdiem, portāls ritakafija.lv atrada “Nikolaju II”. Porciju lielums tieši pusšķīvis par daudz. Cenas aptuveni eiro dārgāk kā pusdienas Rīgas centrā.

Tiesa, festivāla teritorijā pie normālām igauņu veikalu cenām jāpieskaita vēl divi eiro.  Apkalpošana ir ātrāka, taču festivāla teritorijā pārtika galvenokārt ir bistro tipa. Un diezgan mazas porcijas. Īpaši, ja tās pirktas no tirgotājiem, kas šeit ir no Latvijas.

Festivāls un telšu pilsētiņa

Festivāla teritorija un telšu pilsētiņas viena no otras atrodas pietiekoši tuvu, lai kaut kur Pērnavā nepazustu pat topogrāfiskais idiots. Telšu pilsētiņa ir plaša un plus ir, ka labierīcības un dušas ir pietiekoši nodalītas no zonas, kur saceltas teltis. Tāpēc pirmajā brīdī pārņem mulsums, kur telšu pilsētiņā ir tualetes un igauņi nav tie čaklākie ļautiņi uz norāžu izlikšanu.

Festivāla teritorija ir ļoti plaša un iespēja baudīt trīs dažādu skatuvju mūzikas piedāvājumu, plus vēl ēdamzona un dažādas izklaides iespējas. Sākot ar veikaliem un beidzot ar karuseļiem. Vienīgais, kas brīžiem krīt uz nerviem, savdabīgais labirints, kas izveidots, lai no galvenās skatuves dotos uz pludmales skatuvi.

Mūzikas piedāvājums

Protams, tā ir klubu mūzika un cilvēkiem, kas grib dzirdēt dzīvo grupu uzstāšanos, varbūt būs pārāk neinteresanti. Savukārt, tiem, kas grib ballīti un izdejoties, šīs būs īsti laikā. Un, ja jau līdz brošai ir apnicis pašmāju “Positivus”, hipsteru mūziķu piedāvājums šai festivālā būs īsts balzams dvēselei. Teikšu godīgi – ir grūti fotografēt dīdžējus uz skatuves, kad vienkārši no sajūsmas gribās lēkt gaisā un priecāties par to, cik superīgi izklausās tavu bērnības mīļāko dziesmu remiksi. Gaumas ir atšķirīgs jautājums  – vienam patīk meita, vienam māte un citam kleita. Taču, šajā festivālā uz skatuves man bija vairāki pozitīvi pārsteigumi. Un jāsaka viena liela vilšanās. Jāsāk ar slikto. Festivāls noslēdzās ar fantastiku salūtu un Martin Garrix uzstāšanos. Principā visi gaidīja, ka Garrix būs šī festivāla nagla un lielais punktiņš uz “I”. Taču, rezultātā šī uzstāšanās bija viena no garlaicīgākajām un pliekanākajām visā festivālā.

Tad, nu par labo! Es noteikti neesmu šajā festivālā dzirdamā vienīgā latviešu dīdžeja “[Ex] da Bass” fans. Taču, uzstāšanās bija tiešām ausīm tīkama un jaudīga. Varbūt Latvijā viņam tā īsti nav skatuves, kur sevi parādīt no stiprās puses, bet šeit Pērnavā viņš tiešām bija viens no pozitīvajiem pārsteigumiem priekš manis. Diemžēl, visu mūsējā uzstāšanos es neredzēju, jo uz pludmales skatuves vienlaicīgi uzstājās igauņu duets “Púr Múdd,” ko man visi vietējie ieteica dzirdēt. Un, jāsaka šīs manuprāt bija labākais, ko visā šī gada “ Weekend Festival Baltic” es dzirdēju. Dzīvais dziedājums apvienots ar elektroniskās mūzikas skaņām un dzīvo bungu pavadījumu. Daudz dūmu, liesmu metējs un vienkārši fantastiska atmosfēra. Iespējams, tās ir man nesaprotamas igauņu festivāla īpatnībās, taču 18:00 uz skatuves visas trīs dienas pēc kārtas uzstājās mākslinieki, kas vienkārši pūlim lika sajūsmā ārdīties. Principā par otrās dienas māksliniekiem “The Chainsmokers” es zināju, ka tā būs. Savukārt, sestdien uz lielās skatuves 18:00 uzstājās vietējā igauņu apvienība ar nosaukumu “Syn Cole”. Godīgi sakot Garrix viņiem var pienest ūdeni.

Preses centrs

Priecāties par sakopto Pērnavu un izcilo mūzikas festivālu, protams, ir jauki un patīkami. Tomēr, primārais mērķis doties uz Pērnavu ir atspoguļot festivāla norisi portālā ritakafija.lv. Un, runājot par šī festivāla preses centru, saprotu, ka vismaz kaut  kur mēs latvieši esam krietni pārāki par saviem kaimiņiem. Preses centrs atradās dažu soļu attālumā no festivāla teritorijas vienā no smalkākajiem Pērnavas hoteļiem. Bija pieejami darba galdi, krēsli un internets. Protams, arī gāzēts un negāzēts ūdens un ik pa laikam presei domātā ledusskapī parādījās arī kāda alus bundžiņa. Taču, pietrūkst organizētas kopējās informācijas, kāda ir mūsu festivālos. Kad mediju pārstāvjiem pienāk sms, vai vismaz uz mediju centra sienas parādās informācija, cikos jābūt pie kuras skatuves, lai bildētu kādu no festivāla māksliniekiem. Cikos notiek vai nenotiek “Meet & Greet” vai preses konferences. Īstenībā pat nebija reāla iespēja dabūt festivāla programmu izdrukātā veidā. Turklāt, ja neliktu lietā savu letiņu šarmu un koķetējot ar viesnīcas darbiniekiem nedabūtu telpu, kur atstāt aparatūru, tas darba procesā būtu visai liels mīnuss. Tomēr, nedrīkst aizmirst, ka pieredze nāk ar katru gadu un visdrīzāk nākamgad šie sīkumi vairs nebūs traucēklis.

Igauņu prese

Man personīgi bija interesanti pavērot un iepazīties, kā darbojās igauņu žurnālisti. Par kaimiņvalsts kolēģiem var teikt tikai to labāko. Pirmkārt, jau festivāla wifi sākotnēji bija tik lēns, ka mēs letiņi ņirgājamies, ka internets noteikti pēc tautības ir igaunis. Neskatoties uz šo zobgalību, igauņu TV3 pārstāvji atļāva pieslēgties viņu internetam. Žurnālisti, kas strādā uz interneta medijiem, pārsvarā ir redzami glūnam savos portatīvajos un faktiski nekomunicē līdz pat pēdējā uzstāšanās ir beigusies. Tad viņi atplaukst smaidā un labprāt pasūdzas, ka gribas ēst un gulēt. Zinošākie un atvērtākie komunikācijai ir tieši fotogrāfi. Precīzāk, igauņu delfu foto aģentūras fotogrāfiem šķiet ir precīzi pa minūtēm saplānots pie kuras no skatuvēm, kurā brīdī jābūt. Neskatoties, ka pārsvarā fotogrāfi ir atbraukuši no galvaspilsētas, viņi daudz labāk par vietējiem māk pastāstīt, kur lēti un garšīgi paēst. Un, kā atrast klubus, kuros notiek festivāla afterparty pasākumi. Kopumā sastrādāties ar igauņiem ir ļoti viegli. Varbūt viņi nav tie paši pļāpīgākie, taču brīdī, kad sāk pēkšņi gāzt lietus, vienmēr no nekurienes uzradīsies igauņu kolēģis ar lielu lietussargu.

Rezumējums:

Lai man piedot pašmāju festivālu rīkotāji, bet “Weekend Festival Baltic” bija šovasar vienīgais festivāls, kur patiešām gribējās no sirds izdejoties. Es noteikti novērtēju, ka tas atrodas pie jūras. Un atmosfēru kopumā.

Foto: Jānis Ogle