Ventspils mērs Aivars Lembergs, kura vārds izskanējis saistībā ar tā sauktajām “oligarhu sarunām”, ir vērsies pie Saeimas deputāta Andreja Judina, kuru viņš uzskata par galveno “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveides iniciatoru, prasot skaidrot, kas ir “valsts nozagšana”, ar kuru tikusi pamatota komisijas izveide.

Lembergs paša publiskotajā vēstulē deputātam pauž neizpratni, kāda ir jēdziena “valsts nozagšana” būtība un tvērums, jo pirmās brīvvalsts ievērojamais jurists Kārlis Dišlers rakstījis, ka valsts sastāv no trim konstitutīviem elementiem – tautas, teritorijas un valsts varas, bet jēdziens “zādzība” Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā izskaidrots kā svešas kustamas mantas slepena vai atklāta nolaupīšana, tātad “valsts nozagšana” sanākot “tautas, teritorijas, suverēnās varas slepena vai atklāta nolaupīšana”.

“Ja kāda no pasaulē esošajām valstīm ir nozagta, tad lūdzu skaidrot, kad tā ir nozagta, pie kādiem apstākļiem nozagta (laiks, vieta, u.c.)? Lūdzu precizēt, kas tieši ir ticis nozagts: valsts teritorija, valsts tauta, suverēnā valsts vara, vai viss kopā? Lūdzu skaidrot, kurā vietā nozagtā valsts tiek glabāta?” vēstulē raksta Lembergs.

Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits laikrakstā “Neatkarīgā” pauž viedokli, ka vispārējos vilcienos Latvija ir demokrātiska un tiesiska, taču līdz apmierinošam līmenim esot vēl patālu, jo viens no trūkumiem ir Latvijā pastāvošā neleģitīmā ietekme uz demokrātiskiem procesiem, kuru sauc par valsts nozagšanu.

“Valsts nozagšana nenozīmē vienkārši piesavināties miljonu un tad pazust. Valsts nozagšana – tas nozīmē gūt neleģitīmu ietekmi uz valsts lēmumiem ārpus demokrātiskā procesa un izmantot to, lai gūtu sev materiālus labumus vai ietekmi,” valsts nozagšanas jēdzienu izskaidro jurists un turpina: “Tā ir austrumnieciski koruptīvas, postpadomju politiskās kultūras iezīme, kas vairāk raksturīga Vidusāzijai nekā Rietumeiropai. Lai arī šāda politiskā kultūra mums nav visnoteicoša un pamatā mūsu valsts lēmumi tiek pieņemti demokrātiski un tiesiski korektā veidā, tomēr tā kā karote darvas medus mucā samaitā mūsu principiāli rietumnieciski demokrātisko politisko kultūru un, protams, nodara sabiedrībai arī materiālus zaudējumus.”

Lemberga vēstulē Judinam izteikti desmitiem aicinājumu, uz kuriem deputāts aicināts sniegt detalizētus skaidrojumus līdz 28.augustam. Skaidrojumi Lembergam esot nepieciešami, jo viņš dzirdējis, ka arī pats tikšot aicināts uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi, kurai vēloties “kvalitatīvi, pilnā apjomā un pamatoti sagatavoties”.

Vienlaikus Lembergs pauž viedokli, ka komisijas izveide esot notikusi sasteigti, neievērojot likuma normas, turklāt sabiedrībā mākslīgi esot radīta ažiotāža ap parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu un darbību, kas esot noticis Judina “interešu labā” un esot vērtējama kā priekšvēlēšanu aģitācija pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām. “Jūs (…) esat izmantojis Saeimu kā administratīvo resursu savai priekšvēlēšanu aģitācijai, savām interesēm. Pie šādiem apstākļiem, aicinu Jūs, A.Judina kungs, kā valsts amatpersonu, kurš ieņem augstu un atbildīgu valsts amatu, nolikt Saeimas deputāta mandātu un atstāt Saeima,” mudina Lembergs.