AS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenotā centralizēta valsts īpašumu pārvaldība nav sevi attaisnojusi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Melbārde nav pārsteigta par VNĪ vēstuli, kurā norādīts, ka Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvi nevarēs pabeigt iepriekš noteiktajā termiņā. Ministre uzskata, ka nekustamo īpašumu pārvaldības centralizācija VNĪ ir neefektīva.

“Muzeja pārbūvi sākotnēji bija plānots pabeigt jau 2013.gada nogalē, taču VNĪ neizdarības dēļ būvniecības process nav uzsākts pat četrus gadus vēlāk. Tā kā līdzīga situācija ar termiņu pārlikšanu ir visos lielajos kultūras objektos, VNĪ paziņojums un vēlme novelt savu vainu uz citiem iesaistītajiem partneriem vairs nepārsteidz,” sacīja Melbārde.

Politiķe piebilda, ka teju katrā kultūras objektā pārbūve un restaurācija aizkavējas par vidēji trīs gadiem. Kā piemēru Melbārde minēja Jauno Rīgas teātri, kas augusta vidū pagaidu mājvietu atrada “Tabakas fabrikā”.

“Uzsākot šī projekta vadību, VNĪ paziņoja, ka 2016./2017.gada teātra sezonā aktieri varēs atriezties jau pārbūvētā un restaurētā Lāčplēša ielas namā. Šodien šis termiņš pārcelts uz 2021.gadu. Ļoti līdzīga situācija ar darbu pabeigšanas termiņu kavējumiem ir arī pārējos kultūras objektos. Ņemot vērā mūsu līdzšinējo sadarbību ar VNĪ, pilnībā pievienojos Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) paustajam aicinājumam finanšu ministrei. VNĪ darbs ir nopietni jāizvērtē un šāda projektu vadība turpmāk ir nepieļaujama,” pauda Melbārde.

Tāpat ministre skaidroja, ka šī gada 20.marta koalīcijas partiju sadarbības padomē, izskatot jautājumu par Okupācijas muzeja pārbūves virzību, tika pieņemts zināšanai viņas paustais viedoklis, ka muzeja pārbūves projekts, ko VNĪ iesniedza Vides aizsardzības un reģionālajā attīstības ministrijā (VARAM), ir nepilnīgs.

Pēc Melbārdes domām, VNĪ vadībā ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas, jo Okupācijas muzeja pārbūves projekts nav vienīgais, kura īstenošanā redzamas problēmas un finansiāli zaudējumi. “Diemžēl, samilzušās problēmas turpinās arī pēc iepriekšējā valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Tola atkāpšanās no amata,” piebilda ministre.

Kā galvenos kavējuma iemeslus Okupācijas muzeja pārbūvē VNĪ min projekta laicīgu neapstiprināšanu VARAM, kā arī Kultūras ministrijas (KM) lūgumu veikt izmaiņas projektā. Melbārde skaidroja, ka ministrija šī gada pavasarī lūdza VNĪ veikt izmaiņas muzeja fasādes risinājumā, kā arī ieejas vestibila konfigurācijā. Viņa uzskata, ka šīs izmaiņas, kā to pavasarī apstiprinājuši arī VNĪ projekta vadītāji, varēja paildzināt projekta virzību par pāris dienām, nevis rosināt sesto reizi pārlikt gala termiņu.

“Latvijas Okupācijas muzejs un piemiņas memoriāls nav kārtējais būvlaukums, abas celtnes iemieso būtisku Latvijas vēstures daļu, un neizdarības projekta vadībā ir nepieņemamas,” pauda ministre, aicinot projektā iesaistītās puses “izrādīt cieņu arī projekta autoram, latviešu arhitektam Gunaram Birkertam, kurš nesen aizgājis mūžībā”.

Melbārde piebilda, ka šobrīd septiņi no desmit VNĪ aktuālajiem būvniecības objektiem ir kultūras būves, un darbu pabeigšanas termiņi vairākkārt pagarināti katrā no tiem. Viņasprāt, pašreizējā projektu vadība neļauj plānot iesaistīto kultūras iestāžu darbu ilgtermiņā.

Ministre arī norādīja uz gadījumiem, kad KM nozares infrastruktūras sakārtošanai piesaistīto finansējumu, īpaši no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ir jāskaita atpakaļ valsts budžetā vai arī jāmeklē papildus finansējums projektu sekmīgai īstenošanai, jo darbi netiek sākti un pabeigti VNĪ solītajos termiņos.

Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gerhards pieprasījis Finanšu ministriju (FM) izvērtēt VNĪ valdes locekļu atbildību saistībā ar Okupācijas muzeja rekonstrukcijas termiņa neievērošanu un noteikt termiņu, kad “Nākotnes nams” būs gatavs, aģentūru LETA informēja ministra padomniece Sanita Dika-Bokmeldere.

Pārņemot šī projekta uzraugošās institūcijas pienākumus, Gerhards aicinājis visus projektā iesaistītos “operatīvi un ar lielu atbildību sākt tā īstenošanu”. Šis memoriāls ir nacionālo interešu objekts un vienlaikus ir gan muzejs, gan arī represēto piemiņas vieta, tāpēc ir ļoti svarīgi būvniecību pabeigt Latvijas simtgades ietvaros, tādējādi izrādot cieņu pret Latvijas tautas vēsturi un cilvēkiem, teikts Gerharda paziņojumā.