Attiecību uzlabošanās ar Krieviju nav gaidāma līdz Krievijas prezidenta vēlēšanām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” teica Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Viņš atzina, ka saspīlējuma atslābumu grib visi, bet atslābumam īsti nav pamata. Krievija ir izteikusi konkrētu piedāvājumu attiecību uzlabošanai ar ASV. Taču spriedze turpināsies un nav sagaidāma attiecību uzlabošanās vismaz līdz 2018.gadā paredzētajām Krievijas prezidenta vēlēšanām.

“Sliktās asinis Krievijas un rietumu attiecībās nekur nebūs pazudušas. Pusaukstais karš turpināsies. Būs jomas, kur viens otru nesapratīsim, būs jomas, kurās tiks meklēta kopīga valoda,” teica Sprūds.

Viņš piebilda, ka informatīvā telpa ir galvenā vieta, kur notiek konfrontējošā mijiedarbība starp valstīm. Un tas ir labāk, nekā reāli konflikti.

Jau ziņots, ka šodien sāksies Austrumeiropas valstu satraukumu izraisījušo Krievijas un Baltkrievijas mācību “Zapad 2017” aktīvā fāze, kas ilgs līdz 20.septembrim, aģentūru LETA informēja Drošības policijā (DP).

DP vērtējumā šo mācību aktīvā fāze uzskatāma par kulmināciju plašākam civilimilitāru mācību un sagatavošanās darbu kompleksam, kas veikts visa šā gada garumā, it īpaši septembrī.

Saistībā ar šīm mācībām DP pastiprinātu uzmanību pievērsusi militārās simulācijas spēlēm. Tāpat DP aicina Latvijas iedzīvotājus būt vērīgiem mācību laikā un par aizdomīgiem gadījumiem ziņots pa tālruni 67 208 964 vai elektronisko pastu “dpdd@dp.gov.lv” jebkurā diennakts laikā. Iedzīvotāji aicināti ziņot par, piemēram, iespējamu militārpersonu, tajā skaitā formastērpos bez atpazīšanās zīmēm tērptu un bruņotu ar kaujas ieročiem, pulcēšanos vai atrašanos Latvijas lauku teritorijās.

Tikmēr Aizsardzības ministrija (AM) sagaida, ka Krievijas un Baltkrievijas mācību “Zapad 2017” laikā pret Latvju varētu tikt īstenotas kiberoperācijas un informācijas operācijas, šonedēļ intervijā aģentūrai LETA atzina AM valsts sekretārs Jānis Garisons.

Viņš uzskata, ka saistībā ar “Zapad” Latvijā nevajadzētu radīt lieku paniku, jo kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas Latvija ir vairāk finansējuma atvēlējusi aizsardzībai un Baltijā ir palielināta sabiedroto klātbūtne.

Gaidāma arī tieša karaspēka demonstrācija robežu tuvumā, taču ikdienā Latviju varētu skart jau pieminētās operācijas.

Garisons gan neatklāja, kā AM rīkosies, ja šādas operācijas tiks veiktas, taču, ja seko informatīvajai telpai, tad Krievija šādas operācijas īsteno regulāri.

Šobrīd saistībā ar “Zapad” nekādas specifiskas darbības bruņotajos spēkos netiek plānotas. Šajā laikā gan Latvijā notiks iepriekš plānotas mācības, kurās piedalās Latvijas karavīri un sabiedroto vienības, piemēram, Nacionālajā aizsardzības akadēmijā uz vingrinājumiem pulcējušies NATO ģenerāļi. Tās ir regulāras mācības, kas tiek rīkotas neatkarīgi no “Zapad” mācībām. Tāpat Latvijā pastāvīgi atrodas vairāk nekā 1000 karavīru lielā NATO Kaujas grupa un ASV helikopteru vienība, turklāt papildus uz “Zapad” laiku atradīsies aptuveni 200 karavīru liela ASV vienība. Baltijas jūrā atradīsies arī ASV karakuģis.

Jau ziņots, ka Baltijas valstīs ir bažas, ka Krievija mācības var izmantot agresīviem nolūkiem.

Militārās mācības “Zapad 2017” Baltkrievijā novēros trīs Latvijas pārstāvji, bet Krievijā – viens.

Saistītās tēmas: Andris SprūdsLatvija- Krievija

youtube icon
Abonēt youtube