Partija “Saskaņa” līgumu ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju “Vienotā Krievija” nelauž, lai to neuztvertu par krievvalodīgo vēlētāju nodošanu, intervijā “Neatkarīgajai” atzinis Saeimas deputāts Ivars Zariņš.

“Līgumam ir simboliska nozīme, izšķirošais šeit ir konteksts ap šo līgumu. Proti, šis līgums tika slēgts 2009.gadā, laikā, kad visi cerēja uz pavasari Rietumu un Krievijas attiecībās. Tas bija laiks, kad ASV prezidents, tiekoties ar Putinu, ieskatījās viņam acīs un teicās ieraudzījis skaista dvēseli, ar kuru varēs sadarboties. “Saskaņai” šis līgums bija svarīgs instruments, ar kura palīdzību panākt krievvalodīgā elektorāta konsolidāciju un atbalstu sev, tādējādi mazinot atbalstu radikālajiem spēkiem, padarot tos margināli nenozīmīgus,” izteicies politiķis.

Pēc Zariņa vārdiem, “tas bija reāls veiksmes stāsts Latvijas sabiedrībai”, jo “radikālisms tika uzvarēts, nepalaižot sacensību radikālismā, un deva iespēju konsolidēt krievvalodīgos uz salīdzinoši centriskas politiskās bāzes, radot pamatu tālākai sabiedrības integrācijai”.

“Taču “Saskaņai” tas kļuva par smagu nastu, jo pretēji “Saskaņas” centieniem citu politisko spēku centieni tika vērsti, lai šo faktu par līgumu izmantotu sabiedrības šķelšanai un latviskā elektorāta biedēšanai ar “Saskaņu”, kuru nedrīkst laist pie varas, jo tad Rīgas ielās atkal būšot Krievijas tanki. Pirms katrām vēlēšanām šī psihoze tiek uzpūsta līdz maksimumam, lai viss notiekošais valstī nebūtu tik svarīgs, salīdzinoši ar šīm briesmām, ko var nest “Saskaņa”. Un rezultātā visa valsts paliek, mokoties varas monopola spailēs,” sūrojies deputāts.

Zariņš skaidrojis, ka “Saskaņa” līgumu nelauž, jo “tas var radīt ļoti nopietnas sekas Latvijas drošībai”. “Es, runājot par šo līgumu, domāju nevis ārējo, bet tieši iekšējo drošību. Tas taču ir elementāri saprotams – šā līguma laušana izsauks pretējas sekas, kādas tika panāktas, to noslēdzot. Tas dos augsni radikāliem elementiem to pasniegt kā nodevību pret to krievvalodīgo daļu, kas izjūt sasaisti ar savu etnisko dzimteni. Tas būs kā uguns pakulās, jo šo situāciju tūdaļ izmantos radikāļi pretējā nometnē. Un aizies lavīna.”

“Tieši tā savulaik tika izprovocēts “valodu referendums”, ko pārmet mums, bet patiesie tā iniciatori bija nacionāli, kas ar savu iniciatīvu aizliegt krievu bērniem mācīties dzimtajā valodā izprovocēja krieviskos spēkus uz atbildes reakciju. Un šis valodas jautājums kā Dāmokla zobens vēl joprojām būtu šūpojies virs visu mūsu galvām, aizvien dziļāk sašķeļot sabiedrību, aizvien vairāk piepulcējot to radikālajiem spēkiem. To vajadzēja apstādināt – novest līdz loģiskam galam, tāpēc “Saskaņa” atbalstīja referenduma sasaukšanu, lai vairāk ar šo valodas jautājumu nacionāli nevarētu spēlēties. Šī spēļmantiņa nu viņiem ir atņemta. Tagad pie katras iespējas nacionāli mūs provocē ar šo līgumu. Tas ir viņu sapnis, panākt radikalizācijas vilni, jo tas palīdzētu pārdalīt tiem par labu latvisko elektorātu. Mēs to saprotam un nepadodamies šai provokācijai,” turpinājis politiķis.