Ja sākotnēji graudu un dārzeņu ražas novākšana laika apstākļu dēļ bija apgrūtināta galvenokārt Vidzemē un Latgalē, tad šobrīd lietavu dēļ ar ražas novākšanu ir problēmas visā Latvijā, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā “Zemnieku saeima”.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes locekle un kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa atzina, ka augusts Kurzemē un Zemgalē bija sauss, tāpēc pilnvērtīgai augu veģetācijai vitāli trūka mitruma. Savukārt patlaban – ražas novākšanas laikā – ir pārāk mitrs un lietains. Pretēja situācija ir Latgalē un Vidzemē, kur visu vasaru bija vēss un mitrs un arī šobrīd situācija nav uzlabojusies. Ražas novākšana ir apgrūtināta, jo ar traktortehniku ir neiespējami uzbraukt uz lauka, tehnika vairāk tiek lauzta, nekā novākta raža. “Ja augustā vēl cerējām uz siltu un saulainu septembri, tad šobrīd visas cerības ir izzudušas,” atzina Strazdiņa.

Viņa sacīja, ka siltumu mīlošu dārzeņu kultūru veģetācija ir apstājusies, jo gaisa temperatūra naktīs samazinājusies līdz +6, +7 grādiem, tāpēc dārzeņu audzētāji vairs necer novākt kabaču un gurķu ražu. Patlaban ir jāsāk novākt ķirbjus, jo to augšana ir apstājusies un drīzumā var sekot pirmās salnas. Kavēta arī kartupeļu ražas novākšana, jo trīs dienas pirms to novākšanas nedrīkst būt lietus, lai tos kvalitatīvi uzglabātu ziemai. Uz lauka vēl var atrasties burkāni un kāposti, ja vien tie nesāk no mitruma bojāties. “Kopumā šis gads ir skarbs un pēdējo dienu laikapstākļi liecina, ka ne tikai pret lauksaimniekiem Latgalē un Vidzemē, bet arī Kurzemē un Zemgalē,” atzina Strazdiņa.

“Zemnieku saeima” valdes locekle un Salacgrīvas novada zemnieku saimniecības “Robežnieki” saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka “Robežniekos” labība jau ir nokulta, taču ziemāju graudaugu sēja kavējas lietavu dēļ. “Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50-70% labības laukus,” sacīja Alpa-Eizenberga.

Viņa piebilda, ka laika apstākļu dēļ arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Tāpat daudzām saimniecībām šogad ienākusies sliktas kvalitātes kukurūza – tā ir maza un nekvalitatīva. Tā kā “Robežnieki” izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, ar kukurūzu ir paveicies, taču lietainā laika dēļ ir problēmas ar tās novākšanu.

“Zemnieku saeima” biedrs, Kuldīgas novada zemnieku saimniecības “Jokas” saimnieks Jānis Uzulēns atzina, ka pēdējās divas nedēļas Kurzemē katru dienu ir mazākas vai lielākas lietavas, un pagājušās nedēļas nogalē nokrišņu daudzums bijis salīdzinoši ļoti liels. Jau vairāk nekā nedēļu uz laukiem nav bijuši kombaini un jebkuri citi lauku darbi ir apgrūtināti. Nav iespējams nedz apstrādāt augsni ziemāju sēšanai, nedz iesēt pašus ziemājus. Šobrīd Kurzemē nav nokulti aptuveni 40% labības lauku, savukārt no kopējām platībām iesēti tikai 15-20% ziemāju graudaugu sējumu. Tāpat nav iespējams sagatavot arī otro vai trešo pļāvumu lopbarībai, jo lauki ir pārāk mitri, lai traktortehnika uz tiem varētu uzbraukt.

“Zemnieku saeima” valdes loceklis, Mazsalacas novada zemnieku saimniecības “Lojas” saimnieks Mareks Bērziņš atzina, ka plūdi Latgalē un Vidzemē apliecina nepietiekamās kulšanas un kaltēšanas jaudas. Tā kā lauksaimnieki labību kuļ, neraugoties uz laika apstākļiem, graudu mitrums ir augsts un kaltēšanas jaudas krītas. Tiem lauksaimniekiem, kam lielāko labības īpatsvaru veidoja ziemāju graudaugu sējumi, labības lauki ir gandrīz nokulti. Kopumā nokults no 50 līdz 70% labības. Ražas ir labas, bet lopbarības kvalitātes.

Līvānu novada ogu audzētāja “Sutru ogu dārzs” agronoms Kristaps Kunrads pastāstīja, ka pēc milzīgajām lietavām, kas Latgalē un daļā Vidzemes radīja plūdus, ir pagājušas vairāk nekā trīs nedēļas, bet situācija būtiski nav uzlabojusies. “Ilgu laiku pie gatavajām mellenēm nebija iespējams piekļūt, kā rezultātā pārgatavojās aptuveni divas tonnas melleņu. Ja vidēji tirgus cena ir 6-7 eiro kilogramā, tad zaudējumus varam aprēķināt 12 000-14 000 eiro robežās,” atzina Kunrads.

Viņš pastāstīja, ka šobrīd ūdens līmenis ir mazinājies, tomēr ogu lasīšana joprojām notiek ar garajiem gumijas zābakiem un ogas negatavojas tā, kā cerēts – tām vitāli trūkst saules un siltuma. Kunrads teica, ka applūdušos tuneļus un laukus centies pieteikt apsekošanai kompensāciju saņemšanai Lauku atbalsta dienestā, taču saņēma negatīvu atbildi, jo ogas, ilggadīgie stādījumi nesot iekļauti kompensāciju sarakstā. Tajā pašā laikā, neraugoties uz zaudējumiem, “Sutru ogu dārzam” ir jāmaksā algas darbiniekiem un nākamie ienākumi būs tikai nākamgad.

“Zemnieku saeima” ir ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. “Zemnieku saeimas” biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas, kas kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.