Andoras futbola izlase otrdien nav gaidījusi, ka Latvija nākamā gada Pasaules kausa kvalifikācijas noslēdzošajā spēlē tik daudz kontrolēs bumbu, pēc mača žurnālistiem sacīja naturalizētais valstsvienības futbolists Kristians Damians Torress.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvijas futbola izlase otrdien “Skonto” stadionā 2018.gada Pasaules kausa kvalifikācijas cikla noslēdzošajā mačā ar 4:0 sagrāva Andoras valstsvienību, pārtraucot desmit neuzvarētu spēļu sēriju. Naturalizētais pussargs Torress šajā mačā nospēlēja visas 90 minūtes, lai gan iepriekšējā cīņā pret Fēru salām viņš nemaz nepiedalījās.

“Esmu ļoti laimīgs, ka tiku pie iespējas spēlēt. Bija pagājis diezgan ilgs laiks kopš iepriekšējās spēles izlasē, gaidīju savu iespēju. Pirms tam bija salijis laukums, bija grūti paskriet. Spēlējām gudri un kontrolējām bumbu, nogurdinājām pretiniekus. Guvām arī skaistus vārtus,” komandu slavēja Torress. “Par to, ka tikšu sastāvā, uzzināju iepriekšējā dienā pirms spēles. Treneris teica, ka mums vajag kontrolēt bumbu, nezaudēt piespēles, turēt bumbu sev tuvumā. Centāmies atdot no sevis maksimumu. Tāpat arī uzbrucēji Valērijs Šabala un Dāvis Ikaunieks labi spēlēja un guva vārtus.”

Šabala šajā mačā iesita divus vārtus, kamēr par reizei izcēlās Ikaunieks un Igors Tarasovs, kurš guva savus pirmos vārtus valstsvienības kreklā.

“Domāju, izpildījām spēles plānu. Guvām ātrus vārtus. Neļāvām viņiem iesist, jo, ja viņi to izdarītu, pēc tam iesēstos dziļi aizsardzībā un būtu grūti atspēlēties. Pēc mūsu pirmajiem gūtajiem vārtiem arī viņiem bija dažas iespējas brīžos, kad mēs nospēlējām ne pārāk veiksmīgi un nebijām koncentrējušies. Tomēr pēc tam savācāmies uz iesitām trīs vārtus,” pauda Torress.

“Uz laukuma sapratu, ko Andoras futbolisti saka viens otram. Kad dzirdēju kaut ko rupju, teicu, lai nedaudz pierimst. Viņi par mums teica “Velns ar ārā, cik viņi ātri spēlē!”, “Mums vajag gūt vārtus!”, kaut ko tamlīdzīgu. Viņi nebija gaidījuši, ka mēs kontrolēsim bumbu,” atklāja Torress. “Pretinieki gaidīja, kad centīsimies ātri uzbrukt un dot tālas piespēles, bet mēs pieturējām bumbu un centāmies pieņemt labākos lēmumus. Bija daudz provokāciju, bet treneris pirms spēles brīdināja, ka nevajag tajās ielaisties. Ja mēs tajās ielaistos, viņi varētu uzvarēt.”

Pussargs izteicās, ka arī Andora kā pretinieks ir jāciena. Šī kvalifikācijas cikla ietvaros šī izlase pamanījās pieveikt Ungāriju.

“Katram futbolistam ir divas rokas un divas kājas. Piemēram, Latvijas virslīgā daudzi uz “Metta”/”Latvijas Universitāti” skatās kā uz pastarīti, bet viņi nesen uzvarēja RFS, kam ir krietni lielāks budžets. Tāds ir futbols – ja tu nekoncentrējies, tu zaudē. Ungārija nebija koncentrējusies un zaudēja ar 0:1. Viņi noteikti bija ļoti vīlušies, jo Ungārijai ir labāki futbolisti nekā Andorai un Latvijai,” noradīja Torress.

“Savukārt Latvijas izlasē ir labi un jauni spēlētāji, kā arī pieredzējušie. Nākotnē jāņem vērā ne tikai futbolistu spēja spēlēt fizisku futbolu, bet arī kvalitātes, strādājot ar bumbu, kas ir ļoti svarīgi. Ja daudz spēlē bez bumbas, tiek lieki patērēta enerģija,” uzskata futbolists.

Torress apzinās, ka savos 32 gados vairs nav nekāds jaunais, taču viņš ir pārliecināts, ka vēl 3-4 gadus var spēlēt augstā līmenī.

“Pagājušajā gadā bija veselības problēmas, taču tagad viss ir kārtībā. Smagi strādāju un treneris man uzticas. Ja treneris man liek spēlēt, man jācenšas atdot no sevis maksimumu. Savukārt, ja netieku spēlēt, man jāpalīdz tiem jaunajiem futbolistiem, kuri ir manā pozīcijā,” piebilda Torress. “Cenšos ar savu pieredzi palīdzēt. Nav svarīgi, kurš tiek laukumā, svarīgi ir, lai būtu rezultāts.”

Argentīnā dzimušais futbolists atklāja, ka vēl nezina savu nākotni, taču viņš labprāt turpinātu karjeru “Liepāja”/”Mogo’ vienībā.

“Gribu palikt Liepājā, man tur ir ģimene, negribu pārvākties uz citu valsti vai pilsētu. Tagad koncentrējos Latvijas kausa finālam un sestdienas spēlei ar RFS. Iespējas ir visiem. Šogad Latvijas čempionāts ir patiešām traks un interesants. Daudzi saka, ka Jūrmalas “Spartaks” jau ir čempions, bet es tam vēl nepiekrītu. Ir īstais brīdis, kad vajag parādīt, kuri ir paši labākie spēlētāji. Nejūtu nekādu spiedienu. Ja esi līderpozīcijā, tad spiedienu jūti. Būt pirmajam ir krietni grūtāk, jo visi uz tevi skatās un gaida, kad zaudēsi punktus,” norādīja Torress.

“Neesmu no Latvijas, bet šeit ir mana sieva un meita, kuras ir latvietes. Vēlos visu atlikušo dzīvi pavadīt Latvijā. Patīk šī valsts un es tai vēlos daudz ko dot. Protams, pēc pilsonības piešķiršanas no manis sagaida daudz. Ja man dod iespēju, cenšos palīdzēt. Ja dod iespēju citiem, tad labprāt palīdzu viņiem. Pakāpeniski apgūstu latviešu valodu, bet nav viegli. Tā kā pārvaldu piecas valodas, galvā rodas juceklis,” izteicās Torress.

B apakšgrupas noslēgumā Portugālei un Šveicei bija pa 27 punktiem desmit spēlēs, tomēr automātisku vietu finālturnīrā nodrošināja portugāļi, bet Ungārijai bija 13 punkti, kam ar deviņiem sekoja Fēru salasi, kamēr Latvijai un Andorai bija attiecīgi septiņi un četri punkti.

No Eiropas zonas deviņu apakšgrupu uzvarētāji uzreiz tika pie ceļazīmēm uz finālturnīru, bet astoņas labākās otro vietu ieguvējas izslēgšanas spēlēs noskaidros vēl četras finālturnīra dalībnieces.