Gadatirgus ir pilsētas svētku neatņemama sastāvdaļa. Izrādās amatniekiem kļūst skumji vērojot, kas īsti tiek tajos tirgots. Portāls ritakafija.lv piedāvā kādas pašmāju amatnieces pārdomas par notiekošo gadatirgos.

“Vakar noslēdzām savu sezonu kā allaž Valmierā, Simjūda tirgū. Tur piedalos jau gadus 6….. Bet vakar man palika skumji un šorīt nosūtīju organizātorei savu pārdomu vēstuli.

Es ļoti negribētu, ka manas un zinu, ka tās ir lielākā mūsu vairuma pārdomas, paliktu tāpat vien soc tīklos, nesasniedzot savu mērķi, bet publicēju šo tādēļ, ka mums ir laiks SĀKT rīkoties. Varbūt varam rakstīt visi šādas un līdzīgas pārdomas VISU PILSĒTU gadatirgus organizātoriem – Valmierai, Ventspilij, Cēsīm, Carnikavai? Jo viena balss neko nedod, bet ja mēs visi kopā kaut ko mēģinātu, varētu izdoties……
Ir taču arī pozitīvie piemēri – Liepāja, Ogre, Ave Sol rīkotie pasākumi!

Simjūda tirgus organizātorei:

Labdien!

Biju Jūsu organizētajā Simjūda tirgū kā dalībnieks un saņēmos uzrakstīt, kaut apzinos, ka šī tad varētu arī būt mana pēdējā dalība Valmieras pasākumos….

Amatnieki nav naski uz šādā veida publiskām pārdomām, kā jau latvieši kopumā. 
Vieglāk taču ir pasēdēt virtuvē un paburkšķēt…. Skaļi taču mēs par to nerunāsim….

Vai tiešām mums, kuri rada un gatavo tiešām visu savām rokām ir jāstāv kopā ar Ķīnas un Poļu lētā gala sūdiem, es, protams, atvainojos par rupjību! Saprotu, ka katrai lietai ir savs pircējs, bet tad sadaliet šīs zonas, tas nav nemaz tik grūti, ir daudz pozitīvo piemēru Latvijas pilsētās – Liepājā, Ķekavā, Ogrē. Lai Ķīnas, Poļu un Lietuvas preces ir kādā atsevišķā vietā un amatnieki ir atsevišķi. Es Jūs arī ļoti labi saprotu, ka Jums ir daudz klapatu rīkojot šādus pasākumus un tas nav nemaz Jūsu pienākums, to katru gadu muzeja darbinieces skandina ikrītu, cik viņām ļoti riebjas šī tirgus organizēšana. Bet man tas arī nav jāklausās, esmu ieradusies Valmierā un tikai gribu zināt vietu, kura man ir ierādīta. Tas nekas, ka papīrā sazīmētais un reāli uz ielas ierādītais atšķiras kardināli!!!!

Bet ja man jāstāv blakus ĪSTĀM VILNAS segām par 7 līdz 30 eiro, Centrāltirgus zeķēm, čībām par 2 eiro, lupatām, rejošiem Ķīnas sūdiņiem, auto rezerves daļām!!!! utt. – MAN KĀ AMATNIEKAM TAS IR PAZEMOJOŠI!!!!

Ir vienreiz laiks par to sākt runāt!

Vai tas tiešām dara godu Jūsu pilsētai? Vai šī ir tā tradīcija, ko vēlamies saglabāt un nodot arī saviem bērniem, kuri apmaklē gadatirgu kopā ar saviem vecākiem?

Simjūda tirgus norisinās Valmierā jau 22. reizi. Vai šis ir tas, ko vēlamies rādīt arī pie mums atbraukušajiem viesiem no ārvalstīm? Viņi, maigi izsakoties, ir vieglā šokā un neizpratnē par mūsdienu Latvijas ražojumiem, jo tā taču tas visur tiek pasniegts – Lietišķās mākslas gadatirgus!!!!

Es saprotu arī to, ka ir notikusi sava veida cilvēku degradācija, jo viņam šķiet pieņemami nopirkt sintētisku Ķīnā taisītu cepuri par 5 eiro, kura savelsies un izšķīdīs pēc pirmās mazgāšanas un atnākot līdz Latvijas ražotājam, kuram visi adījumi ir no sertificētas, īpaši piemērotas merino vilnas bērniem, cena 17 eiro liekas kosmoss. Tāpāt arī viss pārējais, ko radām un gatavojam, šajā visapkārt valdošajā zampā pazūd un nonivilējas?

Varbūt ir laiks pacelt mūsu vērtības latiņu augstāk un pie tās arī turēties?

Tās manas subjektīvās pārdomas, piedošanu, ja aizskāru Jūs, bet vakar tiešām bija skumji…..

Paldies arī par organizēšanu un cenšanos radīt svētkus no nekā! Esmu Jūsu tirgus dalībnieks jau 6 gadus, bet šī laikam bija mana pēdējā reize!

Ar cieņu,
Ingrīda “