Pēc šonedēļ notiekošajām Čehijas parlamenta vēlēšanām premjera krēslā var nonākt par čehu Trampu dēvētais miljardieris Andrejs Babišs, kas pazīstams ar saviem uzbrukumiem gan tradicionālajām partijām, gan Eiropas Savienībai (ES).

Populistiskā centriskā partija “Neapmierināto pilsoņu akcija” (ANO), kam pieejams dāsns Babišam piederošā agroķīmijas konglomerāta “Agrofert” finansējums, piektdien un sestdien notiekošajās vēlēšanās varētu iegūt līdz par 30% balsu, jo daudzi čehi ir novērsušies no tradicionālajām partijām, kas ceturtdaļgadsimta laikā kopš komunistiskā režīma gāšanas iekūlušās ne vienā vien korupcijas skandālā.

Savukārt Bibišs sola attīrīt valsts politisko sistēmu. Lai gan viņš ir otrs bagātākais cilvēks Čehijā, viņa bieži profānā valoda, savus politiskos pretiniekus lamājot par idiotiem, bet žurnālistus – par plānprātiņiem, daudziem ierindas pilsoņiem ļauj Babišu uztvert kā savējo.

Tajā pašā laikā arī pašam Babišam nācies nonākt daudzu skandālu centrā. Viņš tiek apsūdzēts par pēdējo gadu laikā iegādāto mediju izmantošanu savu sāncenšu nomelnošanai, bet aizdomas par finansiāliem pārkāpumiem jūnijā piespieda viņu aiziet no finanšu ministra amata. Savukārt tikko viņam izvirzītas apsūdzības par krāpšanos, iegūstot divus miljonus eiro ES subsīdijās. Turklāt pagājušajā nedēļā Slovākijas Augstākā tiesa lēma, ka atsākama izmeklēšana par Babiša iespējamo sadarbību ar kādreizējās Čehoslovākijas komunistiskā marionešu režīma slepenpoliciju.

Tomēr visas šīs lietas Babiša atbalstītāju acīs ir vien istablišmenta mēģinājumi panākt viņu elka krišanu. Tie tic, ka miljardieris “paveiks darbu” un tiks galā ar “noziedzniekiem” līdzšinējās politiskās elites rindās. Tādās domās bija daudzi, kurus vācu sabiedriskās raidorganizācijas “Deutsche Welle” žurnālists Tims Goslings sastapa vienā no ANO priekšvēlēšanu mītiņiem Hradeckrālovē, pilsētā, kas atrodas aptuveni 100 kilometrus uz austrumiem no Prāgas un kur mīt apmēram 90 000 cilvēku.

Rindā pēc bezmaksas kafijas un maizītēm, kas ceptas “Agrofert” piederošajā vietējā maiznīcā, pamatā bija redzami gados vecāki ļaudis, tādējādi šķietami apliecinot pieņēmumu, ka tieši tie vēlētāji, kam nācies uzaugt vēl komunistiskā režīma laikā, joprojām ilgojas pēc “stingrās rokas”, kas tos varētu pasargāt no globalizācijas un terorisma draudiem. “Es tieku dēvēts par draudu demokrātijai, taču tāda demokrātija, kādu to izprot tradicionālās partijas, ir korupcija,” vienā no savām intervijām deklarējis Babišs.

Lai gan tradicionālās partijas paziņojušas, ka neiesaistīsies valdībā, kuru vadīs kriminālnoziegumos apsūdzēts premjerministrs, ja apstiprināsies aptauju prognozes, būs visai grūti atstāt ANO ārpus valdošās koalīcijas. Sociāldemokrāti (ČSSD), kas vada pašreizējo koalīciju, kurā ietilpst arī ANO un kristīgie demokrāti (KDU-ČSL) un kuri šobrīd stīvējas par otro vietu ar komunistiem (KSČM), var cerēt tikai uz 13% balsu, par spīti plaukstošajai ekonomikai un zemākajam bezdarba līmenim visā ES.

Tikmēr Babišs ļāvis noprast, ka gadījumā, ja ANO uzvarēs ar īpaši pārliecinošu pārsvaru, viņš varētu arī uzņemties mazākuma valdības vadību, izmantojot komunistu un pret imigrāciju noskaņotās eiroskeptiķu partijas “Brīvība un tiešā demokrātija (SPD) atbalstu. “Tas varētu radīt visai reālu apdraudējumu Čehijas demokrātiskajām institūcijām,” atzīst liberālā laikraksta “Hospodarske noviny” ārzemju ziņu redaktors Martins Ēls.

Babiša apgalvojumi, ka viņš grasās valsti vadīt tāpat kā savus uzņēmumus, tīk tiem, kas meklē vienkāršus risinājumus. Piesaucot līdzību ar ASV prezidentu Donaldu Trampu vai bijušo Itālijas premjerministru Silvio Berluskoni, viņa kritiķi brīdina, ka apdraudēta ir līdzšinējā Čehijas institucionālā stabilitāte, kas tai līdz šim ļāvusi apsteigt citas Austrumeiropas valstis. Dažās aprindās valda arī bažas, ka Prāga varētu vēl vairāk tuvināties Polijas un Ungārijas “antiliberālajai asij”. ANO sabiedrisko attiecību vadītāja Lūcija Kubovičova šādas bažas noraida. “Andrejs Babišs neapdraud demokrātiju. Lietas, kas notiek Polijā, šeit nenotiks, ja viņš būs premjerministrs,” apgalvo Kubovičova.

Zināmā m ērā viņai piekrīt arī politikas eksperts Jirži Pehe. “Viņš sirdī nav demokrāts, taču ir jautājums, vai Babišs apdraud sistēmu,” norāda Pehe. Tomēr viņš atzīst, ka daudzos nemieru raisa Babiša “tīrais pragmatisms”, kura dēļ iespējamais premjers “darīs jebko, kas ir viņa īstermiņa interesēs”.

Tikmēr Baibšs šo satraukumu var izspēlēt savā labā. Miljardiera jau panāktā sapratne ar pretrunīgi vērtēto prezidentu Milošu Zemanu un koķetērija ar iespējamo sadarbību ar komunistiem vai galēji labējiem var tikt izmantota tradicionālo partiju šantažēšanai, lai tās piespiestu samierināties ar Babibišu “demokrātijas glābšanas” vārdā.

“Es neticu, ka tradicionālās partijas turēs savu vārdu neiesaistīties koalīcijā ar ANO,” saka Tomāšs Pruza, kas trīs gadus strādājis kopā ar bijušo finanšu ministru kā ČSSD izvirzīts valsts sekretārs Eiropas lietās. “Tās apgalvos, ka tas ir labāk, nekā laist pie varas komunistus.” Arī pats Babišs šiem partiju solījumiem nepievērš lielu vērību: “Visi saka, ka ar mums nesadarbosies. Mani tas neuztrauc. Izlems vēlētāji.”

Lai gan daudzi šādu rīcību nosodīs, tradicionālās partijas var ierobežot Babiša visautoritārākās un populistiskās tieksmes, ir pārliecināts arī Ēls. Tādas partijas kā ČSSD un KDU-ČSL, viņaprāt, var mudināt ieturēt kursu uz tuvināšanos “vairāku ātrumu ES” kodolam, lai tādējādi attālinātos no Budapeštas un Varšavas. “ES amatpersonas noteiktu labprātāk runās ar puišiem no ČSSD nekā ar Babišu,” savukārt uzskata Čehijas sabiedriskā radio Briseles korespondents Filips Nerads.

Tikmēr aptaujas liecina, ka čehi ir visskeptiskāk noskaņotie ES pilsoņi, kas kategoriski iestājas gan pret pāreju uz eiro, gan pret patvēruma meklētāju kvotām. Arī Babišs nav bijis atturīgs šajos jautājumos, nesaudzīgi lamājot Briseli, taču patiesībā viņš varētu dot priekšroku daudz siltākām attiecībām ar bloka institūcijām kaut vai tikai tā iemesla dēļ, ka “Agrofert” gūs milzu labumu no ES subsīdijām, kā arī kontrolē lielu skaitu uzņēmumu visā Eiropā.

ANO programmā teikts, ka partija iestāsies par bloka reformām, uzsverot, ka dalība ES ir Čehijas “prioritārās interesēs”. Programma ļauj arī noprast, ka attiecības ar Vāciju un Franciju tiks stādītas augstāk nekā līdzšinējā ciešā sadarbība ar Višegrādas grupas valstīm. “Es nepavisam nerunāju par “Čeksitu”,” uzsver miljardieris. “Čehijas Republikai ir jāizsaka priekšlikumi, kā reformēt ES.”

(Avots: “Deutsche Welle”.)

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube