Kartupelis neapšaubāmi ir viens no populārākajiem dārzeņiem teju katras Latvijas ģimenes ikdienas ēdienkartē. Likumsakarīgi tas ir arī produkts, kas visbiežāk iegūst jaunus nosaukumus bērnu „valodā”. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma LIDO veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 62% ģimeņu ikdienā tiek lietoti bērnu izgudroti jaundarinājumi. Visbiežāk bērni radoši izpaužas, ar jaunizgudrotiem vārdiem apzīmējot ēdienu, kā arī ģimenes locekļus, sadzīves priekšmetus un dzīvniekus.
Kā atzīst 35% aptaujāto vecāku, bērnu valodā visbiežāk jaunus nosaukumus iegūst dažādi pārtikas produkti. Piektdaļa jeb 20% vecāku uzskata, ka bērni visaktīvāk jaunus vārdus izgudro, lai rastu apzīmējumu saviem ģimenes locekļiem. Gandrīz tikpat daudz respondentu (19%) atzīmējuši, ka bērnu valodā visbiežāk jauni nosaukumi top sadzīves priekšmetiem, kam seko apzīmējumi dzīvniekiem (10%).
Jaundarinājumi kartupeļu apzīmējumam visbiežāk tiek atvasināti no to oriģinālā nosaukuma un dēvēti par kaputeļiem, kartelīšiem un kapeļiem. Tomēr nereti bērnu izdoma sniedzas tālāk, un kartupeļi iegūst tādus jaunus nosaukumus kā, piemēram, būbas, papuļi, karpuči, pakutelīši, kaptaptijas un spraudeņi.
Tāpat mazie valodnieki aktīvi rada vārdus arī citiem ēdieniem. Piemēram, kartupeļu biezenis tiek dēvēts par kļopci, ķinku vai mopsi. Makaroni kļūst par makoniem, kakoniem, ķēpiem, makaniem un okonieriem. Biezpiens – par bici, breģīti, pompu un bebežū. Klimpas – par dūšu kločkām, pīrāgs – par prātagu, putra – par skripačiem, rozīnes – par ņuņīciņām, cepta vistiņa – par kekek, bet šokolāde – par žukūdiņu, košelādi, šokatiņu, brūneli un akadadu.
Vārdi, kas satuvina ģimeni
„Periodā, kad tiek apgūta valoda, bērniem nereti ir grūtības izrunāt īsto vārdu uzreiz. Tāpēc bērni veido jaunus vārdus jeb jaundarinājumus, kas visbiežāk ietvert kādu daļu no īstā vārda, vai arī tiek iedots pavisam jauns apzīmējums. Likumsakarīgi, ka LIDO veiktās aptaujas rezultātos visvairāk jaundarinājumu ir par ēdienu, sadzīves priekšmetiem un ģimenes locekļiem – tās ir svarīgas ikdienas lietas, par ko visbiežāk tiek runāts ģimenē un kas ir bērna redzeslokā. Šie vārdi pirmie ienāk bērna valodā un tiek pakļauti jaundarinājumu veidošanai,” stāsta attīstības psiholoģijas speciāliste Anika Miltuze.
Aptaujātie vecāki atzīst, ka bērnu jaundarinājumu lietošana sarunvalodā, viņuprāt, satuvina ģimeni (73%). Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc daži no šiem vārdiem pat nereti folklorizējas. Kā skaidro psiholoģe, runāšana „bērna valodā” reizēm ļauj vecākiem emocionāli justies tuvākiem saviem bērniem, ļauj domāt, ka tā viņi labāk saprotas ar savu bērnu, un pārsvarā rada pozitīvas emocijas, jo jaundarinājumi ir interesanti un nereti smieklīgi, kā arī rada izjūtu, ka tas ir kaut kas konkrētajai ģimenei piederošs, jo citi cilvēki no malas šos vārdus nesaprot.
Desmitā daļa respondentu norāda, ka viņu ģimenē ir jaundarinājumi, kas tiek nodoti no paaudzes paaudzē. Tomēr 24% aptaujāto vienlaikus atzīst, ka, lai gan atbalsta bērnu radošumu, jaunradītie vārdi viņu ģimenēs tiek aizmirsti tikpat ātri cik radušies. „Ģimenes sāk lietot bērnu izdomātos vārdus, jo šie vārdi bieži vien ir interesanti, skanīgi, kā arī pieaugušajiem, iespējams, ir bažas, ka īsto vārdu bērns nesapratīs. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai bērnam būtu iespēja dzirdēt arī īstos apzīmējumus, lai valoda veidotos pilnvērtīga un vārdu īstajām nozīmēm atbilstoša,” skaidro Anika Miltuze.
Lai veicinātu bērnu radošumu un izceltu Latvijas ģimeņu kopīgo tradīciju nozīmi, LIDO aicināja ģimenes iesniegt bērnu jaundarinātos vārdus konkursā. Kopumā tika pieteikti teju 600 dažādi bērnu izdomāti ēdienu nosaukumi, un populārāko jaundarinājumu topa augšgalā iekļuva lidenes (pankūkas), pampa (kartupeļu biezenis) un kesītis (kefīrs). Šos radošākos jaundarinājumu autorus īpašā ceremonijā 27. oktobrī apbalvos LIDO bērnu komplekta varonis KIDO.
LIDO aptauja notika no 11. septembra līdz 18. septembrim, un tās ietvaros portālā visidati.lv tika aptaujāti 366 respondentu.
Par LIDO grupu
Uzņēmums LIDO dibināts 1987. gadā un specializējas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma tīkla izveidē un apkalpošanā. Uzņēmums pirmais Latvijā ieviesa atklātās virtuves koncepciju pārskatāmai ēdienu gatavošanai, kā arī izstrādāja LIDO raksturīgo interjeru un mēbeļu dizainu. LIDO grupā ietilpst trīspadsmit restorāni un trīs veikali Rīgā, trīs LIDO restorāni Tallinā, divi restorāni KIRSONS un ražotne Berlīnē, gaļas un kulinārijas ražotne, alus darītava, konditoreja Rīgā. Rīgā un Rīgas apkārtnē LIDO nodrošina ēdienu piegādi.
