Uz Krieviju jāraugās kā uz “potenciālām briesmām”, nevis partneri Eiropas drošības veidošanā, atzinis Vācijas ārējā izlūkdienesta vadītājs Bruno Kāls, norādot, ka Krievijas armijas modernizācijas līmenis, kā tas bija redzams vērienīgajos aizvadītās vasaras manevros, ir biedējoši augsts.

Ir svarīgi, ka Vācija, NATO un Eiropas Savienība (ES) vērīgi seko līdzi Krievijas militārajai attīstībai, Minhenē Hansa Zeidela fonda rīkotajā pasākumā sacīja BND vadītājs.

Manevros “Zapad” bija redzams, ka Krievija nonākusi “ļoti, ļoti tuvu” savam mērķim, kas paredz modernizēt armiju par 70% līdz 2020.gadam, viņš piebilda.

“Mums ir jābūt modriem. Miers Eiropā vairs nav grantēts fakts,” uzsvēra Kāls.

Krievijas mērķu vidū ir “ES vājināšana, ASV atbīdīšana atpakaļ un jo īpaši ķīļa dzīšana to starpā. Tas nozīmē, ka mums Krievija ir nevis Eiropas drošības partneris, bet potenciālas briesmas,” viņš sacīja.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir apņēmības pilns nepieļaut Eiropas vērtību izplatīšanos austrumu virzienā, lai iekļautu tajā Ukrainu, kurai tāpat kā Gruzijai nav nekādu cerību nonākt NATO sastāvā, kamēr Maskavā valda Putina “pasaules uzskats”, viņš norādīja.

Draudi Vācijai ir pieauguši līdz ar Krievijas tuvā darbības rādiusa raķešu izvietošanu Kaļiņingradas anklāvā.

“Krievija kā pasaules spēlētājs ir atgriezusies. Tā saglabāsies kā neērta vara, un Rietumiem uz to ir jāraugās reālistiski,” viņš sacīja, kaut arī ar Maskavu, neraugoties uz tās agresīvajiem soļiem, zināms dialogs ir jāuztur.