“Šis ir dziesminieku laiks, tu vari būt maza auguma neglīti ruds īrs. Taču, ja tu lieliski spēlē ģitāru un smeldzīgā balsī dziedi liriskus tekstus, pasaule tevi mīlēs,” tā šī gada janvāra numurā par aktuālāko pasaules mūzikā rakstīja prestižais žurnāls “Roling Stones”. Arī pie mums par dziesminieku trūkumu sūdzēties būtu grēks. Pērn uz “Supernova” skatuves šajā žanrā iemirdzējās Miks Galvanovskis. Sarunā ar portālu ritakafija.lv puisis atklāj, ka toreiz bija tuvu savai nāves stundai, taču šogad viņš ir apņēmības pilns parādīt sevi ar jaunu sparu. Pirms dažām dienām pirmizrādi piedzīvoja viņa jaunākās dziesmas “Take me home” videoklips.

Decembrī savu jaunāko veikumu dziesmas “Take me Home” videoklipu, klausītāju vērtējumam nodeva dziesminieks Miks Galvanovskis. Plašāka publika viņu iepazina pateicoties pērnā gada debijai uz “Supernova” skatuves. Arī šogad viņš bija starp trīsdesmit labākajiem, kas ar savu dziesmu uzstājās T/C Alfa notiekošajā “Supernova” atlasē. Kaut arī puisis tālāk uz finālu netika, viņa “Supernova” piedzīvojumu stāsts ir gana neparasts, lai par to pastāstītu sīkāk.

Principā tevi tā brutāli var ierindot dziesminieku kategorijā, vai Latvijā šāda mūzika ir dzīvotspējīga?

• Ā, (domā) Latvijā… nākotne? Mēs jau Latvijā esam ļoti, ļoti maz cilvēku. Un es strādāju pie vairākiem dažādiem projektiem. Un šobrīd esmu arī izveidojis Jauno mūziķu apvienību, kas vairāk darbosies uz Latviešu mūziku. Un es domāju, ka manai mūzikai, ko es radu, ir nākotne arī šeit Latvijā. Mani aicina uz koncertiem un pasākumiem un cilvēki mani grib dzirdēt. Viennozīmīgi, es to nemaz nedarītu, ja savai mūzikai neredzētu nākotni gan šeit Latvijā, gan ārpus tās robežām.

Runājot par tavu piedalīšanos “Supernova” konkursā, šogad bija mainījušies pirmās atlases noteikumi un uzstāšanās notika T/C Alfa uzreiz jau ar skatītājiem. Tas palīdzēja vai traucēja?

• Ir tā, ka man vienmēr ir patīkami dziedāt skatītājiem. Un tas ir šīs atlases patīkamākais uztraukums. Taču, man vēl joprojām ir grūti uzstāties zinot, ka tevi vērtē tieši žūrija. Visgrūtāk man dziedāt tieši žūrijas priekšā. Iespējams, tas arī man ir lielākais šķērslis, kam es nevaru tikt pāri, piedaloties konkursos.

Bieži ir sanācis dziedāt žūrijai?

• Es teikšu godīgi, es cenšos nepiedalīties šādos pasākumos. Es negribu atstāt iespaidu uz žūriju. Es radu mūziku un cenčos iegūt cilvēku mīlestību caur mūziku. Īstenībā “Supernova” ir vienīgais šāda veida pasākums, kurā es piedalos brīvprātīgi, pat zinot, ka to vērtēs žūrija.

Pagājušajā “Supernova” konkursā bija tava debija plašākai publikai, kas šogad ir savādāk?

• Šogad dziesmas stils ir tāds kāds man patīk un tāds, kādu es mīlu. Pagājušajā gadā bija apstākļi, kas man neļāva izveidot dziesmu tā kā es gribētu un arī uzstāties man bija ļoti grūti. Īstenībā es varu tagad pastāstīt. Es pagājušo gadu diezgan tuvu atrados uz nāves robežas un īsi pirms “Supernova” varēju tā teikt “atstiept kājas”, jo man iedūrās nazis kājā. Es gandrīz nomiru no noasiņošanas tieši tanī dienā, kad es uzzināju, ka esmu iekļuvis “Supernova” konkursā. Tādēļ arī nesanāca pilnvērtīgi sagatavot to dziesmu. Un varu būt godīgs, sakot, ka arī pašam nebija īsti bauda tobrīd dziedāt šo dziesmu uz skatuves. Šogad ar vai bez “Supernovas” es varu teikt – es tiešām mīlu šo dziesmu.

Foto: Jānis Ogle