Laika un pacietības trūkums, kā arī nevēlēšanās iepazīties ar šķietami formālu informāciju ir galvenie iemesli, kāpēc cilvēki visbiežāk pat nemēģina iedziļināties un izprast visus ar apdrošināšanu saistītos aspektus pirms apdrošināšanas polises iegādes – tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO speciālistu novērojumi. Ņemot vērā minēto, diemžēl bieži vien cilvēki izvēlas lētāko no piedāvājumiem, tādējādi nereti pakļaujot sevi papildu finansiālajiem izdevumiem, notiekot negadījumam.

ERGO dati rāda, ka ik gadu palielinās klientu skaits, kuri iegādājas brīvprātīgās apdrošināšanas veidus, kā arī palielinās cilvēku izpratne par apdrošināšanas nepieciešamību. Tomēr nevēlēšanās iepazīties un iedziļināties apdrošināšanas līguma detaļās vēl aizvien ir aktuāla problēma.

“Ļoti bieži neiedziļināšanās niansēs ir saistīta ar vēlmi apdrošināšanas polises iegādei iztērēt pēc iespējas mazāk līdzekļu. Tomēr ne vienmēr dažu eiro ietaupīšana uz apdrošināšanas polises cenas rēķina, iepriekš nesalīdzinot visus apdrošināšanas polises nosacījumus, ir prātīgs risinājums. Diezgan bieži cilvēku attieksmē valda pārliecība, ka ar viņiem, viņu automašīnu vai mājokli nekas slikts nenotiks, tāpēc tikai virspusēji salīdzina apdrošināšanas piedāvājumus, vislielāko uzmanību pievēršot pakalpojuma cenai,” stāsta Ritvars Heniņš, ERGO Riska parakstīšanas departamenta direktors.

Kas ir jaunvērtība un zemapdrošināšana?

Apdrošinot nekustamo īpašumu – privātmāju vai dzīvokli un iekļaujot apdrošināšanas polisē riskus, pret kuriem mājoklis tiks apdrošināts, tiek noteikta kopējā mājokļa apdrošinājuma summa jeb jaunvērtība, kas ir aprēķinātās būvniecības izmaksas, lai pilnīgas bojāejas gadījumā atjaunotu mājokli tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bijis apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā.

“ERGO vienmēr iesaka apdrošināt nekustamo īpašumu tā atjaunošanas vērtībā, proti, pievērst uzmanību tam, vai piedāvājumā norādītā apdrošinājuma summa atbilst mājokļa jaunvērtības summai, kurā ietilpst celtniecības un remonta izmaksas, kas nepieciešamas, lai konkrēto īpašumu atjaunotu tādā stāvoklī, kādā tas ir apdrošināšanas polises iegādes brīdī. Tomēr joprojām praksē sastopamies ar gadījumiem, kad cilvēki izvēlējušies apdrošināšanas polisi ar neatbilstošu apdrošinājuma summu jeb tā saucamo  zemapdrošināšanu, kas nozīmē, ka mājoklis apdrošināts par nepilnu tā atjaunošanas vērtību. Cilvēki ietaupa uz apdrošināšanas polises cenu, bet ne vienmēr izprot to, ka īpašuma bojājuma gadījumā apdrošinātājs izmaksās atlīdzību proporcionāli tam, kāda ir apdrošinājuma summa attiecībā pret mājokļa jaunvērtību. Tādējādi, izvēloties neatbilstošu apdrošinājuma summu, cietušais atlīdzībā visticamāk saņems vien daļu no summas, kas faktiski nepieciešama mājokļa atjaunošanai, un ar to var nebūt pietiekami, lai savestu kārtībā savu mājokli,” stāsta Ritvars Heniņš.

Pašrisks – potenciāls vilšanās iemesls

Pašrisks ir zaudējumu apmērs, kas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, polises īpašniekam būs jāsedz pašam no savas kabatas. Parasti tas tiek noteikts kā konkrēta naudas summa, piemēram, 100 EUR, bet var būt izteikts arī procentos no zaudējumu apmēra. Jo lielāka pašriska summa, jo lētāka būs apdrošināšanas polises cena. Iedzīvotāju interese noteikt pašrisku parasti ir saistīta ar vēlēšanos maksāt zemāku cenu par polisi, un šāda tendence visbiežāk novērojama KASKO un īpašumu apdrošināšanā. Ja apdrošināšanas polise ir bez pašriska, tā noteikti būs dārgāka salīdzinājumā ar polisi, kurā ir noteikts pašrisks. Vienlaikus jāņem vērā, ka apdrošināšanas sabiedrība klientam, izvērtējot risku varbūtību, tai skaitā, piemēram, autovadītāja stāžu, braukšanas vēsturi un pieredzi, var nepiedāvāt iespēju iegādāties apdrošināšanas polisi bez pašriska.

“Vēlme samazināt izdevumus ir saprotama, tomēr, apdrošinot savu mājokli vai transportlīdzekli, ir svarīgi akli neizvirzīt polises cenu kā vienīgo vērtēšanas kritēriju un pievērst uzmanību tam, vai zemāka polises cena neslēpj lielāku pašrisku,” skaidro Ritvars Heniņš.

“Ar mani jau nekas tāds nenotiks”

Dodoties ceļojumā vai atpūtas braucienā ārpus Latvijas, bieži vien cilvēki aizmirst par ceļojumu apdrošināšanu vai arī paļaujas uz veiksmi un pārliecību, ka ar viņiem nekas slikts nevar notikt un uzskata, ka polise nav nepieciešama. To apliecina arī ERGO veiktā aptauja Rīgas lidostā – katrs trešais ceļotājs no Latvijas joprojām riskē un dodas ceļojumos bez apdrošināšanas. Daļa ceļotāju paļaujas uz ceļojumu apdrošināšanas pakalpojumu, kas iekļauts bankas izsniegtās kredītkartes ietvaros, tomēr bieži vien cilvēki nemaz nav painteresējušies, kādu izdevumu apmaksa ir iekļauta attiecīgās polises segumā.

ERGO speciālisti atgādina, ka gadījumos, kad plānots sasniegt ceļojuma galamērķi, lidojot ar lidmašīnu ar pārsēšanos, jāpievērš uzmanība, vai ceļojumu apdrošināšanas polises segumā ir iekļauts lidojuma aizkavēšanās vai nokavēšanas risks. Tāpat ceļotājiem noteikti vajadzētu pārliecināties, vai polisē ir iekļauta repatriācijas izdevumu segšana, kā arī parūpēties par Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK) – to vērts iegādāties neatkarīgi no tā, vai ir vai nav ceļojumu apdrošināšanas polise, jo tā dod iespēju saņemt valsts apmaksātus medicīniskās palīdzības pakalpojumus Eiropas valstīs, sedzot no savas kabatas tikai attiecīgajā valstī noteiktās pacienta iemaksas. Ņemot vērā kā citās Eiropas valstīs noteiktās pacienta iemaksas var pat desmitiem reižu pārsniegt Latvijā noteikto pacientu iemaksu apmērus un sasniegt vairākus simtus eiro, lai pasargātu sevi no neparedzētiem finansiāliem izdevumiem, ceļotājiem papildu bezmaksas EVAK kartei noteikti ir vērts parūpēties par papildu drošību, iegādājoties ceļojumu apdrošināšanas polisi.