“Supernova” melnais tēls Gupalo un viņas reibinošā karamele

Katrīna Gupalo ir viena no neordinārākajām latviešu mūziķēm – spēcīga un seksuālā balss tembra īpašniece, komponiste, virtuoza pianiste, mūzikas izrāžu veidotāja, producente un aktrise. Visbiežāk viņu ir ierasts redzēt, kā pianisti pie klavierēm. Taču, šajā rudenī viņa pabīdīja malā pianista krēslu un sāka sevi pozicionēt, kā dziedātāja. Sākotnēji viņa visus pārsteidza ar “tumšo” versiju par tautas dziesmu “Tumša nakte, zaļa zāle” – nu viņa tēmē uz nokļūšanu Eirovīzijā ar dziesmu par “reibinošo karameli”. Sarunā ar portālu ritakafija.lv mūziķe stāsta par iemesliem, kas mudināja viņu iemēģināt roku vieglajā mūzikā.

Tevi ir ierasts redzēt pie klavierēm. Nu tu esi bez klavierēm un dziedi, kāpēc tādas pārmaiņas?

Tās nav tādas krasas pārmaiņas, bet attīstība. Klavieres ir arī šajā dziesmā – es arī pati spēlēju un dziedu. Priekšnesumā es arī, iespējams, mazliet padejošu . Es esmu pati mūzikas un vārdu autore. Un, tas viss darbojas sabalansētā tandēmā.

Tu “Supernova” konkursā startē kā Katrina Gupalo & The Black Birds”, iemesls šādam nosaukumam ir?

(smejas) Tie ir tie putni, kas ir manā galvā, tie ir mani trakie putni. Tas ir poetiskā nozīmē, jo man būs grupa ar brīnišķīgiem pieciem mūziķiem. Es domāju mums uz skatuves būs jautri.

Runājot par pašu dziesmu. Tā nav īsti Eirovīzijas formāts, tā nav arī īsti džezs. Kā tev liekas vai šo dziesmu sapratīs Eiropā?

Tad, kad es rakstu dziesmas, es to nedaru speciāli ar aprēķinu. Es nedomāju, kam un kā viņu pasniegt. Mana mūzika ir tās sajūtas, kas man tobrīd ir dvēselē. Patiesībā mani iedvesmoja piedalīties Eirovīzijā pagājušā gada uzvarētājs no Portugāles. Kas ar savu džeza valsi paņēma visu pasauli un bija pilnīgi vienalga, kas par stilu vai žanru, galvenais, ka dziesma dvēseliska un skaista.

Vēl pirms “Supernova” kaislībām, tu īsi pirms visu svēto nakts piesaistīji cilvēku uzmanību ar visai oriģinālu versiju par dziesmu “Tumša nakte, zaļa zāle”. Kā radās šī ideja?

Man gribējās parādīt, ka šī dziesma ir tāda tumša. Man gribējās izcelt šīs dziesmas tumšāko, jutekliskāko pusi. Varbūt, lai būtu ne tā kā ir ierasts to dzirdēt citu mākslinieku izpildījumā.

Atgriežoties pie “Supernova” konkursa dziesmas, ko tu mēģināsi šajā dziesmā izcelt uz skatuves?

Uz skatuves es mēģināšu izdarīt tā, lai skatītāji atkal atceras, kā ir brīdī, kad tu iemīlies. Es gribu radīt šo iemīlēšanās reiboni. Tā, lai visiem rodas iespaids, ka ir traks, sulīgs pavasaris.

Eirovīzija – tas ir liels šovs, kas tev ir svarīgāks dziesma vai šovs? Un, ko vispār tu plāno darīt savā priekšnesumā?

Es domāju, ka galvenais tomēr ir mūzika. Es nevarētu nemaz savadāk domāt, jo daudzus gadus es esmu mācījusies tieši mūziku. Es uzskatu, ka nekāds šovs neizglābs sliktu dziesmu. Es, protams, strādāšu pie tā, lai priekšnesums papildinātu dziesmu un nevis otrādi.

Pieņemsim, tu nokļūsti uz lielo Eirovīziju Portugālē, kas būs tie trīs vēstījumi, ko tu gribētu nodot par Latviju?

Interesants jautājums (manāmi domā}! Par to, ka Latvijā ir ļoti kvalitatīva mūzika dažādos žanros. Un talantīgi mākslinieki, kas var konkurēt pasaulē ne tikai klasiskās mūzikas lauciņā.