Pēdējā gada laikā strauji augusi Latvijas uzņēmumu un privātpersonu spēja un vēlme aizņemties, kā arī banku vēlme kreditēt. To apliecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) izstrādātais kreditēšanas indekss, kas ir Latvijā pirmais visaptverošais mērījums par kreditēšanas attīstības tendencēm mijiedarbībā ar Latvijas ekonomisko situāciju tā portālu ritakafija.lv informēja Latvijas komercbanku asociācijas komunikācijas konsultants Jānis Andžāns.

LKA indeksā, kas aptver un analizē 16 dažādus indikatorus, integrētas būtiskākās ar kreditēšanas procesu un apjomu saistītās dimensijas jeb svarīgākie rādītāji kreditēšanas pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbībai –banku vēlme un spēja aizdot, kā arī aizņēmēju vēlme un spēja aizņemties. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem indeksa rezultāti 2017. gadā parāda stabilu attīstību, īpaši iezīmējot izaugsmi banku vēlmē kreditēt (+13 procentpunkti), bet ievērojams pieaugums novērojams arī kredītņēmēju spējā (+7) un vēlmē aizņemties (+8). Neliels kritums gan vērojams (-5) banku spējā kreditēt, kas ir saistāms ar strukturālām izmaiņām sektorā.

“Kreditēšana ir valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājs, tāpēc tās apjoms un pieejamība tiešā veidā korelē ar valsts īstenoto politiku, uzņēmējdarbības vides attīstību, kā arī iedzīvotāju labklājību un saistību izpildes kultūru. Indeksa rezultāts ļauj prognozēt, ka kreditēšanas apjomi tuvākajos gados piedzīvos stabilu izaugsmi. Banku sektors turpinās nodrošināt atbildīgu un uzraudzītu kreditēšanu, veicinot ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, un piedāvāt arvien jaunus un inovatīvus pakalpojumus ne vien esošajiem klientiem, bet arī jaunās ekonomikas uzņēmējiem. Taču, lai kāpums būtu straujāks, joprojām nepieciešams risināt būtiskāko problēmjautājumu – ēnu ekonomiku,” norāda LKA vadītāja Sanda Liepiņa.

Pēdējos gados kopējais banku kredītportfelis saglabājies 14,5 – 15 miljardu eiro apmērā. Tas ir skaidrojams gan ar plašākiem procesiem ekonomikā, kas atspoguļoti indeksa rezultātos, gan arī ar kredītņēmēju maksājumu disciplīnas uzlabošanos. Tā, piemēram, pagājušā gada decembrī neatmaksāto kredītu apmērs Latvijā krities līdz 4,4%, kas ir zem vidējā rādītāja Eiropā. Tomēr, kā norāda LKA, lai arī banku spēja un vēlme kreditēt ir augsta, izsniegto kredītu apjoms, galvenokārt, ir saistīts ar klientu vēlmi un spēju aizņemties.

“No uzņēmēju skatu punkta indekss parāda, ka valstī kopumā biznesa vide attīstās stabili. Dažādās nozarēs tas var tikt saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu, kā arī Latvijas uzņēmumu eksportspējas pieaugumu,” norāda Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, “kreditēšana nenoliedzami ir būtisks faktors uzņēmējdarbības attīstībā, un pozitīvi, ka pēdējos gados un turpmāk varam runāt par izaugsmi.”

Savukārt Latvijas Bankas galvenā ekonomiste Olga Lielkalne komentē: “Strauja Latvijas tautsaimniecības izaugsme un norises ārējos tirgos ir labvēlīgas iekšzemes aizņēmēju maksātspējas turpmākajam uzlabojumam un kreditēšanas attīstībai. Tomēr paredzams, ka 2018. gadā kreditēšana turpinās ļoti mērenu attīstību. Lai sekmētu veselīgu kreditēšanas izaugsmi, svarīga ir ne tikai labvēlīga ekonomiskā vide, bet arī ēnu ekonomikas ierobežošana, stabila tiesiskā vide, progress strukturālo reformu veikšanā. Tas nostiprinātu banku vēlmi izsniegt kredītus, kā arī palielinātu potenciālo aizņēmēju pārliecību par nākotni un līdz ar to vecinātu lielāku pieprasījumu pēc kredītiem.”

LKA kreditēšanas indekss ir unikāls un komplekss mērījums, kas raksturo šī brīža Latvijas ekonomikas (gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu) spēju un vēlmi aizņemties, kā arī banku sektora spēju un vēlmi kreditēt. Tā ietvaros kopumā analizēti 16 dažādi rādītāji, piemēram, maksājuma kavējumi, izmaiņas bezdarba līmenī, ēnu ekonomikas īpatsvars, banku sektora finanšu dati, patērētāju noskaņojums u.c., tādējādi veidojot pilnvērtīgu ainu par kreditēšanas kā ekonomikas dzinējspēka komplicētību. LKA indeksu izstrādājusi, sadarbojoties ar virkni vadošo Latvijas speciālistu ekonomikas un kreditēšanas jomā, kā arī analizējot labākos starptautiskās prakses piemērus.