Pagaidām nav skaidrības nedz par to, vai Saeima varētu paust atbalstu pašreizējā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Maizīša pārvēlēšanai, nedz par to, vai politiķiem padomā ir kādi citi iespējamie kandidāti uz SAB vadītāja amatu.
Partijas arī gaida Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Nacionālās drošības padomes (NDP) lēmumu šajā jautājumā. Saskaņā ar likumu SAB direktoru ieceļ Saeima pēc NDP priekšlikuma.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēl nav pārrunājusi jautājumu par SAB direktora amata kandidātu, taču ar lielu interesi seko tam, kā parādās jaunas kandidatūra, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Ņemot vērā, ka Saeimas sekretāra biedrs, deputāts Gunārs Kūtris (NSL) pats ir paudis gatavību kandidēt, tad ZZS viņu liek kandidātu listē blakus pašreizējām SAB direktoram Jānim Maizītim. Brigmanis pieļauj iespēju, ka, procesam ejot uz priekšu, “galds būs pilns” ar pretendentiem. Viņš arī norāda, ka jāsagaida Vējoņa un NDP lēmumus.
Arī “Vienotība” vēl nav par to diskutējusi un gaida NDP sanāksmi, kuru Vējonis apņēmies rīkot februāra otrajā pusē, aģentūrai LETA norādīja Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri. Kad būs zināms kandidāts vai kandidāti, frakcijai būs iespēja viņus iztaujāt un izvērtēt. “Vienotība” atbalstīs pretendentu ar labu reputāciju, pauda politiķis.
Attiecībā uz Maizīti esot jāsaprot gan tas, vai viņš pats vēlas ieņemt šo amatu un vai viņu atbalsta arī Valsts prezidents. Abu Meri personīgi neredz iespēju atbalstīt Kūtri šajā amatā, jo tas būtu jāieņem cilvēkam, kurš ir neitrāls, nevis praktizējošs politiķis.
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK vēl nav sprieduši par šo jautājumu, aģentūrai LETA norādīja partijas priekšsēdētāja vietnieks, Saeimas deputāts Jānis Dombrava. Politiķis apliecināja, ka šajā lietā saskaņā ar likumu nepieciešams sagaidīt Vējoņa un NDP lēmumu, kam sekotu frakcijas tikšanās ar attiecīgo kandidātu.
Dombrava reizē uzsvēra, ka politiskais spēks noteikt neatbalstītu Kūtra nonākšanu šajā amatā – vairāku iemeslu dēļ viņa kandidatūrai pāri ir velkama sarkana svītra. Politiķis uzskata, ka Kūtris kā Satversmes tiesas tienesis savulaik esot piedalījies “Abrenes atdošanā Krievijā”, tāpat SAB nebūtu pareizi vadīt politiķim, it sevišķi ņemot vērā, kādu politisko spēku viņš pārstāv.
NSL līdere Inguna Sudraba aģentūrai LETA sacīja, ka diskusijas par šo jautājumu notiks tad, ka NDP būs izvirzījusi kandidātu. Pagaidām NSL par šo jautājumu nav lēmusi.
Līdzīgu viedokli pauda arī “Saskaņas” frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs – vispirms NDP jānosauc kandidāts. Vienlaikus viņš norādīja – pēc Kūtra paziņojuma esot interesējies par šo jautājumu, taču viņu mudinājuši beigt ākstīties un kuluāros teikuši, ka viss it kā esot izlemts un iespējamais kandidāts esot Jānis Kažociņš.
Latvijas Reģionu apvienības sākotnējās diskusijās nav izskanējuši krasi iebildumi pret to, ka Maizītis turpinātu ieņemt šo amatu, reizē primāri jāsagaida Valsts prezidenta un NDP lēmums, pastāstīja LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga. Politiskais spēks jebkurā gadījumā plāno organizēt tikšanos ar Maizīti. LRA galīgo lēmumu pieņems pēc tam, kad NDP būs oficiāli piedāvājusi savu kandidātu un pēc viņa uzklausīšanas.
Iekšlietu ministrs, NDP loceklis Rihards Kozlovskis (V) aģentūrai LETA teica, ka NDP dienaskārtību nosaka Valsts prezidents Vējonis, līdz ar to pēc NDP sēdēs spriestā prezidents varēs nominēt konkrētu kandidātu vai kandidātus. Līdz šim Kozlovska vadītajiem iekšlietu dienestiem ar Maizīti bijusi ļoti laba sadarbība, un viņa darbība šajā amatā ir vērtējama pozitīvi.
“Es domāju, ka viņš varētu pilnīgi noteikti būt kandidāts un daudzi viņam ir izteikuši atbalstu. Jautājums ir vai parādīsies cits kandidāts,” norādīja ministrs. Kozlovskis informēja, ka “Vienotība” pieturēsies pie pozīcijas, ka vispirms prezidenta vadītajai NDP jāizvirza kandidāts un tad arī partija vērtēs vai šo kandidātu atbalstīt. “Vispirms ir jābūt oficiālai informācijai un oficiāli izvirzītam kandidātam,” uzsvēra ministrs.
NDP loceklis, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) aģentūrai LETA norādīja, ka saistībā ar Nacionālās drošības padomes jautājumiem komentārus nevar sniegt likumā noteiktā aizlieguma dēļ. Reizē politiķis apliecināja jau iepriekš pausto personīgo nostāju, ka viņš neredz iemeslus, ar ko būtu iespējams mūsu stratēģiskajiem partneriem pamatot labi strādājoša SAB direktora nomaiņu. Latkovskis norādīja, ka Maizītis savus darba pienākumus ir veicis profesionāli, tāpat nav bijušas problēmas ar SAB uzticētās informācijas sargāšanu.
Kā ziņots, pašreizējais Maizīša pilnvaru termiņš beidzas maijā. Kandidātu SAB vadītāja amatam izvirza NDP, bet gala lēmumu par šo jautājumu pieņem Saeima.
Maizītis Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” paziņoja, ka viņam pagaidām nav bijuši nopietni piedāvājumi kandidēt uz vēl vienu termiņu SAB vadītāja amatā.
Savukārt Kūtris intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja, ka gadījumā, ja pašreizējo SAB vadītāju Jāni Maizīti nevirzīs uz otro termiņu SAB vadītāja amatā, tad viņš būtu gatavs kandidēt uz šo amatu.
Maizītis SAB priekšnieka amatā tika apstiprināts 2013.gada 14.martā. Pienākumus viņš sāka pildīt tā paša gada 2.maijā. SAB direktoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem.