Šodien sociālajā tīklā facebook.com Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš publicēja retorisku jautājumu: “Kas ir pieprasījumu komisija?” Uz šo jautājumu deputāts arī atbild- nekas. Ierosinot ietaupīt valsts naudu un likvidēt šo veidojumu, savu viedokli Kaimiņš pauda arī notiekošajās iknedēļas Saeimas debatēs. Portāls ritakafija.lv piedāvā iepazīties ar izteikto viedokli par Pieprasījumu komisiju un iepazīties, kā šīs komisijas funkcijas tiek raksturotas Saeimas mājas lapā.

“Kas ir Pieprasījumu komisija? Atbilde- nekas! Jāslēdz ciet un Valstij būs jau nedaudz, bet jau efektīvāka Tavas naudas izlietošana. Un vajag atgādināt parādniekiem, ka tie ir parādā Tev 14 000Eur! Kaut vai katru dienu atgādināt. Ātrie kredīti taču tā dara, vai ne?! Ar ko šie 14 000Eur ir savādāki?,” tā sociālajā tīklā facebook.com savus sekotājus uzrunāja Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Uzziņai:

Saeimas Pieprasījumu komisija kā pastāvīga komisija savu darbu sāka 1993. gadā 5. Saeimā. Pieprasījumu komisija visos Saeimas sasaukumos ir bijusi viena no lielākajām Saeimas komisijām. Patlaban tajā darbojas 15  deputāti. Komisijas priekšsēdētājs ir Augusts Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija), komisijas priekšsēdētāja biedre – Inguna Rībena (Nacionālās apvienības“ Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija), Pieprasījumu komisijas sekretārs ir Jānis Ādamsons (frakcija SASKAŅA). Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli komisijas sastāvā jābūt vismaz vienam deputātam no katras Saeimā izveidotās frakcijas. Deputātu skaits ir proporcionāls attiecīgās frakcijas vietu skaitam parlamentā. Komisijas administratīvo darbu nodrošina komisijas konsultants. Ne mazāk kā desmit deputāti var rakstveidā iesniegt pieprasījumus Ministru kabineta locekļiem. Ja iesniedzēji tos nav atzinuši par steidzamiem, tie nododami Pieprasījumu komisijai. Izskatot konkrēto pieprasījumu, uz komisijas sēdi tiek aicināts Ministru prezidents vai attiecīgais ministrs. Pieprasījumu komisija divu nedēļu laikā izskata pieprasījumu un iesniedz Prezidijam atzinumu par to. Atzinumā norāda komisijas lēmuma motivāciju, kā arī balsojuma rezultātu. Pieprasījumu komisija var iesniegt lēmuma projektu sakarā ar pieprasījumu, arī par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram. Par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu lemj Saeima. Saeimas Kārtības ruļļa V sadaļas 5. nodaļā detalizētāk izklāstīta pieprasījumu izskatīšanas gaita. Bez saviem pamatpienākumiem (pieprasījumu izskatīšanas) komisija aktīvi nodarbojas ar sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, uzklausot atbildīgo iestāžu, nozaru ekspertu un nevalstiskā sektora skaidrojumus un viedokļus. Saskaņā ar komisijas deputātu lēmumu tās sēdes tiek sasauktas vienu reizi nedēļā, trešdienās. Parasti sēdes ir atklātas.

Bet kā ir praksē?