Saeima ceturtdien, 8. februārī vērtēšanai nodeva likuma grozījumus, kuri aizliegs pašvaldību vēlēšanās startēt PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu aģentiem vai ziņotājiem. Šīs idejas iniciators Artuss Kaimiņš neslēpj savu gandarījumu un norāda, ka šis ir solis uz paaudžu maiņu Latvijas nākotnes politikā.

 

“Esmu ieguvis zaļo gaismu uz VDK aģentu un ziņotāju izskaušanu no Latvijas pašvaldību deputātu rindām. Arī ar Saeimas vēlēšanu likumu būs tāpat. Šis ir solis uz paaudžu maiņu Latvijas nākotnes politikā,” sociālajā tīklā pēc šīs nedēļas Saeimas plenārsēdes balsojuma ziņoja deputāts Artuss Kaimiņš.  Kā jau iepriekš rakstījām šobrīd netraucēti pašvaldībās augstos amatos var atrasties bijušie VDK aģenti un ziņotāji. Un Daugavpils mērs par vienu no saviem vietniekiem ir iecēlis Aivaru Zdanovski, kura biogrāfijā cvk.lv ir lasāms apstiprinājums, ka viņš ir darbojies VDK. Šobrīd likumā teikts, ka bijušie VDK aģenti nevar strādāt Saeimā, bet tas neliedz VDK aģentiem darboties pašvaldībās. Šobrīd vienīgais liegums, kāds noteikts likumā ir 9. Panta 6. daļa – “Domes vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē nevar ievēlēt personas: kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki.

Ar iniciatīvu mainīt esošo situāciju un izskaust no Latvijas politiskās vides bijušos čekistus Saeimas deputāts nāca klajā ar grozījumiem pašvaldību vēlēšanu likumā.  Likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumu mērķis ir “aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu, nacionālo drošību un Latvijas teritoriālo vienotību”. Likuma grozījumi attiektos uz esošajiem un bijušajiem šo institūciju štata darbiniekiem, kuri savu darbību deklarējuši atklātībai. Anotācijā skaidrots, ka likumam būs pozitīva ietekme uz sabiedrību, un grozījumi stiprinās piederības sajūtu Latvijā, kā arī veicinās uzticēšanos valsts varas institūcijām.

Uzziņai:

Saeima jau 2014. gada maijā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir pēc 2018.gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā.

Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, bet vēsturnieki iepriekš norādīja – jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.

VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisija strādā jau trīs gadus, taču līdz šim tai nav izdevies piekļūt pie SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošajiem “čekas maisiem”.  Pētnieki vairākkārt norādījuši uz šķēršļiem, lai strādātu ar “čekas maisiem”. Tikmēr valsts vadītāji «čekas maisu» pētniekiem pārmeta nesadarbošanos ar SAB.

 

 

Saistītās tēmas: Artuss Kaimiņšlikuma grozījumiVDK aģents

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube