Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, 2017. gadā sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati. Visaugstākā ražība bija 2015. gadā – 44,9 centneri no hektāra.
Pērn ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkst. hektāru, kas ir par 12,5 tūkst. hektāru jeb 1,7 % mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 tūkst. ha jeb 10 %, graudu kopraža sasniedza 2,7 milj. tonnu, kas ir tikai par 10,7 tūkst. tonnu jeb 0,4 % mazāk nekā 2016. gadā.
Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugums no 46,8 centneriem 2016. gadā līdz 49,9 centneriem 2017. gadā. Ziemāju sējumus paguva novākt pirms nelabvēlīgo laika apstākļu iestāšanās un ziemāju graudu kopraža par 109,8 tūkst. tonnu jeb 6,2 % pārsniedza iepriekšējā gada ziemāju kopražu. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,5 centneri (2016. gadā – 48,0 centneri), un to īpatsvars graudu kopražā pieauga no 58,6 % 2016. gadā līdz 63,3 % 2017. gadā. 45 % no visas ziemas kviešu kopražas novākti Zemgalē, kur to vidējā ražība sasniedza 58,8 centneri no viena hektāra (2016. gadā 55,5 centneri).
Lielajās graudu audzētāju saimniecībās ar graudaugu sējumu platību virs 300 hektāriem (44 % no graudaugu sējumiem valstī) vidējā ražība par 32 % pārsniedza graudaugu ražību valstī un sasniedza 50,5 centnerus no viena hektāra (2016. gadā – 45 centneri). Šajās platībās ieguva 58 % no visas graudu kopražas.
Saimniecībās ar ziemas kviešu sējumiem virs 300 hektāriem, kurās bija 43 % no visas ziemas kviešu platības, vidējā graudu ražība sasniedza 60,8 centnerus no viena hektāra (2016. gadā – 55,1 centners) un ieguva 51,4 % ziemas kviešu kopražas.
Ilgstošo pērnā rudens lietavu un plūdu dēļ bija apgrūtināta vasarāju graudaugu ražas novākšana. Ja valstī kopumā novāca 82 % vasarāju graudaugu sējumu, tad Latgales reģionā tikai 65 %, Vidzemes – 83 %, bet Kurzemes un Pierīgas reģionā attiecīgi 93 % un 91 %. Vasarāju vidējā ražība no viena hektāra 2017. gadā bija 24,9 centneri jeb par 2,8 centneriem mazāka nekā gadu iepriekš, kas ir zemākā vasarāju ražība pēdējo sešu gadu laikā.
2017. gadā kopumā iepirkts 2,4 milj. tonnu graudu – par 26,4 tūkst. tonnu jeb 1,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pieaugusi graudu vidējā iepirkuma cena – no 132,31 eiro par tonnu 2016. gadā līdz 143,63 eiro 2017. gadā. Iepirktie graudi bija augstākas kvalitātes nekā iepriekšējā gadā, kas ietekmēja graudu vidējās iepirkuma cenas pieaugumu par 8,6 %, salīdzinot ar 2016. gadu.
2017. gadā 86,1 % iepirkto graudu veidoja kvieši (2016. gadā – 83,7 %), no kuriem 67,3 % bija pārtikas kvalitātes, 32,7 % – lopbarības. Pārtikas rudzu īpatsvars rudzu iepirkumā veidoja 72,8 % .
2017. gadā salīdzinot ar iepriekšējo gadu par 16,3 tūkst. hektāru jeb 16,1 % pieauga rapša sējumu platības. Vidējai ražībai no viena hektāra paliekot iepriekšējā gada līmenī (27,8 centneri), platību pieaugums ietekmēja kopējās rapša sēklu ražas palielinājumu par 44,9 tūkst. tonnu jeb 16,0 %.
Turpina palielināties pākšaugu sējumu platības. 2017. gadā to kopējā platība pieauga par 15,6 tūkst. hektāru jeb 37,4 %. To veicināja jauns atbalsta maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu no 2015. gada.
2017. gada rudens bija īpaši nelabvēlīgs arī kartupeļu un dārzeņu audzētājiem. Kartupeļu stādījumu platības un kopraža 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu samazinājās attiecīgi par 2,6 % un 16,9 %, bet to vidējā ražība no viena hektāra saruka no 211 centneriem līdz 180 centneriem.
Pērn, ieskaitot siltumnīcu ražu, izaudzēja 157,1 tūkst. tonnu dārzeņu, kas ir par 39,5 tūkst. tonnu jeb 20,1 % mazāk nekā 2016. gadā. Atklātā lauka dārzeņu platības samazinājās tikai par 0,1 tūkst. hektāru, bet iegūtā raža – par 37,4 tūkst. tonnu jeb 20,4 %. To vidējā ražība samazinājās no 225 centneriem no viena hektāra 2016. gadā līdz 182 centneriem 2017. gadā. Siltumnīcās izaudzēja 11,5 tūkst. tonnu dārzeņu – par 15,9 % mazāk kā 2016. gadā.
