Lai stabilizētu situāciju AS “ABLV Bank”, komercbanka ir nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā, portālu ritakafija.lv  informēja “ABLV Bank” komunikācijas pārstāvis Artūrs Eglītis.

Kā ziņots, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi “ABLV Bank” uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.

“Banka kā vienu no situācijas stabilizēšanas soļiem nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā. Bankas rīcībā uz gada beigām bija pieejami likvīdi vērtspapīri gandrīz 1,7 miljardu eiro apmērā,” informēja komercbankas komunikācijas pārstāvis Eglītis.

Pēc viņa teiktā, “ABLV Bank” aktīvu struktūra ir sabalansēta, tomēr, ievērojot radušos situāciju, šobrīd aktīvu pārvedumi un to realizēšana var prasīt ilgāku laiku, nekā paredzēts standarta situācijās. Tāpēc bankai šobrīd nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu pietiekamu finanšu līdzekļu pieejamību, skaidroja bankas pārstāvis.

Prese jau ziņoja, ka saskaņā ar FKTK lēmumu “ABLV Bank” ir jānodrošina, ka tiek pārtraukta klientu maksājumu rīkojumu ievadīšana bankas sistēmā, kā arī banka neizpilda klientu debeta operācijas, kuru valutēšanas datums ir, sākot no 19.februāra plkst.00.00.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš uzsver, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. “Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,” sola Putniņš.

“ABLV Bank” stādā FKTK pilnvarnieku grupa, kas nodrošina nepieciešamo uzraudzības darbību veikšanu un informācijas apmaiņu.

Ierobežojumi “ABLV Bank” ir stājušies spēkā 19.februārī plkst.00.00, un tie ir spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.

FKTK vēl 18.februārī publiski ziņoja, ka Latvijas bankas ar ievērojamu rezervi nodrošina visu regulējošo prasību izpildi. Situācija Latvijas finanšu sektorā tiekot rūpīgi uzraudzīta sadarbība ar ECB.

“No FKTK puses varu sacīt, ka mūsu bankas ar ievērojamu rezervi nodrošina regulējošo prasību izpildi. Kapitāla un likviditātes rādītāji saglabājas augstā līmenī. Vidējais rādītājs ir virs vidējā Eiropā, likviditātes rādītājs ir divkārt augstāks. Mēs nodrošinām visas nepieciešamās uzraudzības darbības finanšu sektorā un sekojam līdzi esošajai situācijai. Finanšu sektora uzrauga pamatuzdevums ir stabilitātes nodrošināšana un noguldītāju interešu aizsardzība, un šis darbs šobrīd tiek veikts,” atzīmēja FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne.

Pirms FKTK nāca klajā ar lēmumu par “ABLV Bank” klientu maksājumu ierobežošanu, Razāne norādīja, ka komisija analizē iespējamos scenārijus arī saistībā ar šo komercbanku, un ECB ir “ABLV Bank” tieši uzraugošā institūcija. “ECB var mums deleģēt dažas pilnvaras, un tas ir darīts, un mēs esam pieņēmuši lēmumu par trīs FKTK pilnvarnieku līdzdarbību šajā bankā, kas nodrošina monitoringu un attiecīgu informācijas apmaiņu,” viņa sacīja.

FKTK atgādināja, ka “ABLV Bank” ir veikts liels korektīvais darbs, un pamatjautājums, kas bankai tagad jārisina, ir iespējamās izolācijas novēršana saistībā ar sadarbības partneriem minētā reputācijas riska dēļ. Savukārt finanšu sektora uzrauga uzdevums esot rūpēties par to, lai tiktu ievēroti visi normatīvie rādītāji, lai banka būtu spējīga gan ar savu infrastruktūru, gan ar saviem līdzekļiem nodrošināt saistību izpildi pret saviem klientiem.

LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt “ABLV Bank” pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai “FinCEN” pārskatītu savus priekšlikumus. “Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,” uzsvēra bankā.

Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka “ABLV Bank” un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ “FinCEN” paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā ECB uzraudzībā.