Dons kļūs par Lāčplēsi

Viens no Latvijas simtgades centrālajiem muzikālajiem notikumiem šogad būs Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas “Lāčplēsis” iestudējums 8. novembrī “Arēna Rīga”. Galveno lomu tajā dziedās Dons.

Šis ir simbolisks gads, kurā svinam ne tikai mūsu valsts simtgadi, bet arī 30 gadu jubileju rokoperai “Lāčplēsis” un 130 gadus, kopš Andrejs Pumpurs sarakstīja eposu “Lāčplēsis”. Atzīmējot šīs trīs jubilejas, 8. novembrī “Arēna Rīga” notiks unikāls rokoperas “Lāčplēsis” iestudējums, kurā piedalīsies Dons, Zigfrīds Muktupāvels, grupa “Jumprava”, Jānis Skanis, Marts Kristians Kalniņš, Ieva Kerēvica, Ginta Krievkalna, Ieva Sutugova, Jānis Buķelis, Atis Ieviņš, Raimonds Bramanis, u.c. solisti. Tāpat uz rokoperas iestudējumā piedalīsies Nācijas kopkoris, kurā dzirdēsim aptuveni 1000 dziedātājus no dažādām pasaules valstīm, folkloras kopa “Skandenieki”, simfoniskais orķestris un ritma grupa Zigmara Liepiņa vadībā. Komponists Zigmars Liepiņš saka: “Ir cilvēki, kas saka – Lāčplēsis nav reāls, tā ir pasaka, mīts, leģenda. Es tā nedomāju. Atnāciet un paklausieties, un tad jūs sajutīsiet un sapratīsiet, ka Lāčplēsis vienkārši IR!”

Dzejniece Māra Zālīte uzskata, ka Lāčplēsis ir pārlaicīgs un viņa darbībai ir mītiem raksturīgais princips: tas nekad nav noticis, bet vienmēr notiek. “Mūsu Lāčplēša spēks nav milzu augumā un platos plecos, jo ne jau fiziskas cīņas viņam šodien ir jāizcīna. Lāčplēša spēks ir ausīs. Viņš dzird savu tēvzemi. Tas ir garīgs spēks – d z i r d ē t. Sajust, apzināties, ticēt, zināt, saprast. Būt sasaistē ar savu zemi. Lāčplēsim ir absolūtā dzimtenes dzirde. Viņa pretiniekiem vajadzīgs kurls Lāčplēsis. Šajā ziņā Kangaram taisnība – kad Lāčplēsis būs kurls pret tēvzemi, nejūtošs, nezinošs, nemīlošs, neticošs, viņš būs uzvarams. Ceru, ka tā nekad nenotiks”, uzskata dzejniece.

Par gaidāmo debiju rokoperā “Lāčplēsis” galvenās lomas izpildītājs Dons saka: “Lai arī laikā, kad “Lāčplēsis” tika uzvests, man bija 4 gadi, jau tolaik sapratu, ka rokoperas iestudējums ir kas īpašs – tolaik tas bija mūsu brīvības simbols. Neatkārtojamais un izcilais Igo dziedājums, kas jau ir kļuvis vēsturisks, uzliek man ļoti lielu atbildību – šajā lomā es ielikšu daļu no sevis.”