Valsts policija (VP) sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām “ABLV Bank”.

Saistībā ar “ABLV Bank” Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē notiek resoriskā pārbaude par VP kompetencē esošajiem jautājumiem, proti, par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, aģentūrai LETA pastāstīja VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.

No sadarbības partneriem ir pieprasīta detalizēta informācija par faktiem, uz kā pamata izdarīti “FinCEN” secinājumi un pieprasīta arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcībā esošā informācija. Pēc informācijas saņemšanas tiks pieņemts atbilstošs lēmums, norādīja Jurēvica.

“ABLV Bank” sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Bunte aģentūru LETA informēja, ka banka pati 14.februārī vērsās ar iesniegumu VP un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, aicinot pārbaudīt “FinCEN” ziņojumā minēto informāciju. Banka sadarbosies ar tiesībsargājošajām institūcijām, sniedzot visu nepieciešamo informāciju, jo banka ir ieinteresēti pēc iespējas ātrākā situācijas noskaidrošanā, sacīja Bunte.

LETA jau vēstīja, ka “FinCEN” februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Ziņojumā minētais piesaistījis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanību, taču trešdien LTV raidījumā “Tiešā runa” KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paziņoja, ka no partneriem ASV arvien nav iesniegti pierādījumi par informāciju, kas teikts šajā ziņojumā. KNAB gan ASV partneriem lūdzis iesniegt pierādījumus.

FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

Pēc aktīvu apmēra “ABLV Bank” 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. “ABLV Bank” obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā. “ABLV Bank” atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.