Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu pēc “ABLV Bank” pārstāvju iesnieguma, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Noprotams, ka kriminālprocess tieši vai netieši varētu būt saistīts ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) ziņojumu par Latvijas valsts amatpersonu kukuļošanu. “ABLV Bank” vadība iepriekš kategoriski noliegusi kukuļu došanu, bet pēc ziņojuma publiskošanas tā vērsusies vairākās tiesībaizsardzības iestādēs, tostarp KNAB.

 

KNAB vadītājs Jēkabs Straume “de facto” apliecināja, ka pēc bankas iesnieguma vispirms sākta pārbaude, taču ar to bijis par maz, tāpēc vēlāk sākts arī kriminālprocess. “Tikai un vienīgi kriminālprocesa ietvaros, ar kriminālprocesa metodēm iespējams pārbaudīt tos faktus, kurus šajā iesniegumā banka minējusi,” raidījumam skaidroja Straume.

KNAB pagaidām neatklāj, pēc kāda Krimināllikuma panta sākts process, kā arī to, vai process sākts par faktu vai pret kādu konkrētu personu. Lai arī bankas iesnieguma saturs netiek atklāts, tās vadības iepriekš teiktais ļauj izdarīt pieņēmumus par to, kāda veida informāciju banka sniegusi birojam, vēstīja raidījums.

LETA jau ziņoja, ka “ABLV Bank” vērsusies Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs, lūdzot pārbaudīt iespējamu bankas nomelnošanu, 22.februārī preses konferencē paziņoja bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Viņš informēja, ka “ABLV Bank” trešdien, 21.februārī, ar iesniegumu vērsusies Ģenerālprokuratūrā, Satversmes aizsardzības birojā, KNAB un Valsts policijā, lai tiesībsargājošās iestādes pārbaudītu bankas rīcībā esošus faktus.

“Manuprāt, pret banku ir izvērsta ilgstoša kaitnieciska rīcība un ārzemju tiesībsargājošo iestāžu maldināšana,” sacīja Bernis.

Vaicāts, vai “FinCEN” tika maldināta par “ABLV Bank” darbību, Bernis atzina, ka šai iestādei informācija var būt nākusi tikai no Latvijas, piemēram, par kukuļdošanu. “Mēs nekad neesam devuši kukuļus. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc mūs apzināti nomelno,” pauda Bernis.

Viņš arī atteicās nosaukt konkrētus cilvēkus, kas, iespējams, nomelnojuši “ABLV Bank”.

Uz jautājumu, vai “FinCEN” ziņojums varētu būt balstīts uz Latvijā sagatavotas safabricētas informācijas par “ABLV Bank”, bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds vien atkārtoja, ka par to varētu liecināt ziņojumā minētā kukuļošana, par ko “ABLV Bank” nekas neesot zināms. “Tāpēc arī vērsāmies tiesībsargājošajās iestādēs, lai tās šos faktus pārbauda,” piebilda Reinfelds.

Viņš atgādināja, ka “ABLV Bank” jau iepriekš ir veikusi darbības, lai mazinātu riskanto klientu bāzi, uzlabotu iekšējās kontroles sistēmu un izpildītu iepriekš ASV puses paustos ieteikumus.

“Esam gatavi runāt par “FinCEN” rīcībā esošo vispārīgo informāciju. Esam gatavi stāstīt par to, ko jau esam paveikuši, jo, iespējams, ASV pusei šī informācija nav bijusi pieejama,” teica bankas vadītāja vietnieks.

Kā ziņots, “FinCEN” februārī paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī bija teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

26.februārī “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. “ABLV Bank” pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.

Saistītās tēmas: ABLV BankKNAB

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube