Starp daudzajām zinātniskajām teorijām par visuma pirmsākumu visplašāk zināmā ir “Lielā Sprādziena” (Big Bang) teorija, kura postulē, ka pirms aptuveni 13.8 miljardiem gadu notikusi eksplozija  “iekustinājusi” visumu.  Teorijas vislelākie pretinieki bieži vien ir nevis zinātnieki, bet gan citu arodu pārstāvji, piemēram teologi, kuri uzdod jautājumu :”Ja pirms lielā sprādziena nekā nebija, no kurienes radās tas, kam sprāgt?”. Ziņo aģentūra ibtimes.

Pretinieki bieži vien šo sākumstāvokli skaidrotu  caur Dieva klātbūtni. Neatkarīgi no tā vai esat ticīgais vai nē-  uzdotais jautājums ir izaicinošs un domāt liekošs.  Uz šo jautājumu, tā vai citādi, labākie zinātnes prāti cenšas rast atbildi jau kādu laiku. Piemēram,  plaši pazīstamais fiziķis Stīvens Hokings arī ir dalījies ar savu versiju.

Viņaprāt pirms  “Lielā Sprādziena” bija nekas, bet Hokings to nedomā vienkārši, jo uzsver, ka tas nenozīmē matērijas vai antimatērijas, vai tumšās matērijas neeksistenci pirms sprādziena. Viņš saka, ka jebkas, kas eksistēja pirms visuma sākuma  nav svarīgs un formatīvs faktors tajā, kas sekoja pēc tā rašanās un tāpēc to vajadzētu atstāt ārpus teorijām un novērojumiem.

Savu viedokli viņš pamato ar to, ka visuma rašanās brīdi tas bijisa  singularitātes stāvoklī, tas ir stāvoklis, kuru raksturo visu fizikas likumu sabrukšana. No šī izriet, ka šobrīdējā visuma stāvoklim nav nekā kopīga ar to, kas noticis pirms, jo  pēc sprādziena pilnīgi mainījušies likumi pēc kuriem visums vadās. Pēc “Lielā Sprādziena” visums attīstīsies pilnīgi neatkarīgi no tā, kāds tas bijis pirms tam.

Hokings tāpat ir runājis par “Iedomātā laika” (imaginary time) un “Bezrobežu stāvokļa” (No boundary condition) konceptiem, lai izskaidrotu visuma sākumus.

Lai saprastu, kas ir iedomāts laiks Hokings piedāvā analoģiju- vispirms iedomājieties laiku kā horizontālu līniju ar pagātni kreisajā un nākotni labajā pusē. Tad pievienojiet vertikālu līniju un tas radīs iedomātu laiku. Viņš skaidro, ka tas nav tāds laiks, kuru mēs pieredzam un četrdimensionālā Eiklīda laika-telpa (Euclidean space-time), kuru tas radītu ar trīs telpas dimensijām cilvēkam ir gandrīz neiedomājama.

Bezrobežu stāvokļa skaidrojums ir krietni vienkāršāks. Tas noris, kad noteiktā telpā ir robežu trūkums. Hokings lieto piemēru par zemi, kuras virsma ir galīgs lielums,bet  tai var apriņķot apkārt tik reižu, cik vien vēlies nenokrītot, jo tai nav robežas vai malas.

Saistītās tēmas: Big BangStīvens Hokings

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube