Baltijas valstis un Polija pirmdien, 19. martā, Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē informēs dalībvalstis un Eiropas Komisiju (EK) par Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas kopīgo nostāju un prasību pēc 2020. gada izlīdzināt tiešos maksājumus lauksaimniekiem, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Minētā prasība izvirzīta, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Baltijas valstu un Polijas lauksaimniekiem ar citu ES dalībvalstu zemniekiem.

Kā ziņots, otrdien Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), Igaunijas lauku attīstības ministrs Tarmo Tamms, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Broņus Makausks un Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Kšištofs Jurgels parakstīja kopīgu deklarāciju, paužot četru valstu viedokli par EK paziņojumu “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tostarp uzsverot nepieciešamību nākotnē izlīdzināt tiešmaksājumus starp Eiropas Savienības ES dalībvalstīm.

Ministri dokumentā vienojušies par to, ka atzinīgi vērtē EK paziņojumu. Vienlaikus ir nepieciešams pastiprināt EK sadarbību ar dalībvalstīm, lai turpmākajā ES Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) labāk tiktu atspoguļotas dalībvalstu pozīcijas un pieredze. Tostarp ministri dokumentā aicina uz godīgumu un vienlīdzību starp ES dalībvalstīm un mudina pilnībā pabeigt tiešo maksājumu konverģenci. “Visiem ES lauksaimniekiem ir jāatbilst vienādiem standartiem un prasībām un jāsaskaras ar vienādām problēmām,” uzsvērts deklarācijā.

Deklarācijā atzīmēts, ka ministru ieskatā KLP ir jāturpina darboties kā kopējai, modernai un pietiekami finansētai ES politikai, kura atbalsta ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību un kurai ir izšķiroša nozīme nekaitīgas, kvalitatīvas un daudzveidīgas pārtikas, kā arī nodarbinātības un izaugsmes nodrošināšanā lauku apvidos. KLP jāturpina izlīdzināt ar lauksaimniecību un lauku attīstību saistīto nevienlīdzību – sociālajai un ekonomiskajai kohēzijas attīstībai būtu jāatspoguļojas ne tikai finansēšanas un plānošanas aspektā, bet arī ierosinātajos instrumentos. Tāpēc jaunajā daudzgadu finanšu shēmā būtu jānodrošina pienācīgi finanšu resursi, lai sasniegtu līguma mērķus un risinātu KLP problēmas.

Ministri dokumentā atbalsta EK vēlmi turpināt vienkāršot un modernizēt KLP. Deklarācijā arī uzsvērts, ka ES KLP atbalsts lauku attīstībai dod dalībvalstīm iespējas uzlabot konkurētspēju un veicināt efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku un lauku apvidu attīstību. Tāpēc ir svarīgi risināt tādas problēmas, kā iedzīvotāju skaita samazināšanās, bezdarbs un nabadzība, kā arī veicināt sociālo integrāciju laukos. Lauku attīstības ES finansējuma nosacījumiem un kritērijiem jānodrošina atbalsts tiem lauku apvidiem, kas atpaliek no ES vidējā līmeņa.

Ziņo: Laura Legzdiņa/LETA.