2018. gada 20. martā notika Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas (turpmāk –Komisija) sēde, kurā tika uzaicinātais Latvijas Republikas Tiesībsargs Juris Jansons, lai vēl pirms 22. martā gaidāmā, ikgadējā Tiesībsarga ziņojuma Saeimai, norādītu uz būtiskākajiem jautājumiem Cilvēktiesību ievērošanas uzlabošanai Latvijā.

Pēc Komisijas locekļa Artusa Kaimiņa (KPV LV) lūguma nosaukt trīs būtiskākās lietas, ko Tiesībsargs izdarītu, ja viņam būtu piešķirta atbilstoša vara, Jansons norādīja:

Pirmkārt, valsts pārvaldes kapacitātes efektivizācija: “Tas nozīmē labu pārvaldību. To var izdarīt, ja ir pieejama e-pārvalde. Patlaban e-pārvalde ir mūžīgā attīstības posmā. Jo pieejamāka e-pārvalde, jo mazāk ierēdņu mums būs nepieciešams.” Tādējādi Tiesībsargs iezīmē divas būtiskas problēmas – nespēju kvalitatīvi realizēt neskaitāmos e-projektus un pieblīdušo ierēdniecību Latvijā – ierēdniecību, kas nodarbina lielu apjomu Latvijas iedzīvotāju, bet dara to neefektīvi un neorganizēti, liekot noprast, ka pastāvošā sistēma ir novecojusi un neefektīva, tādējādi nespējot īstenot labu pārvaldību.

Otrkārt, Jansons prasītu tiesībaizsardzības institūcijām daudz aktīvāk un efektīvāk strādāt bērnu tiesību aizsardzības jomā: “Mēs redzam, ka pārāk daudz ir atteikumu sākt kriminālprocesu un administratīvo lietvedību. Kapacitātes trūkums nevar attaisnot cilvēktiesību pārkāpumus. Tas nozīmē, ka ir jāvērtē, vai tas ir kompetences trūkums vai nevēlēšanās,” uzsvēra Jansons.

Var secināt, ka pastāv reālas problēmas bērnu tiesību aizsardzības jomā Latvijā, taču ne tikai ar tiesību pārkāpumiem, bet arī trūkstot efektīvai bērnu aizsardzībai no Latvijas izpildvaras puses. Ir novērojama zināma trauksme, jo nav skaidrs, tieši kādu iemeslu dēļ tiek pieļauta šāda cilvēktiesību pārkāpšana pret bērniem, taču tā ir jānovērš nekavējoties.

Treškārt, Jansons censtos mazināt sociālo atstumtību un nevienlīdzību, kas ietver tiesības uz taisnīgu atalgojumu: “Mēs zaudējam savu potenciālu no ekonomikas nākotnes viedokļa, proti, aptuveni 300 000 ekonomiski aktīvie cilvēki aizbraukuši uz ārzemēm, taču mēs diskutējam par to, kur ņemt trūkstošo darba spēku. Mīlīši, mēs jau vairāk nekā desmit gadus esam Eiropas Savienībā, kur ir virkne kopējo principu par sociālās netaisnības un nevienlīdzības samazināšanu. Valdība paaugstināja minimālo algu līdz 430 eiro, bet uzskatu, ka jebkurā gadījumā tas nemainīs sociālās atstumtības situāciju. Kāpēc? Ar 430 eiro, atņemot nodokļus, nesanāk uzturēt ģimeni,” uzsvēra Jansons.

Tiesībsargs arī norāda uz Latvijas nespēju izmantot Eiropas Savienības sniegtās iespējas, Latvijas tautas masveidīgu migrāciju uz citām valstīm, lielāka darba atalgojuma un labāka dzīves līmeņa meklējumos. Šāda situācija novērojama par spīti tam, ka pastāv darbaspēka trūkums valstī, iezīmējas problemātika ar cilvēku nevēlēšanos strādāt Latvijā, kuru valdošā koalīcija, šķietami nevēlas vai nespēj risināt.

 

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube