Artuss Kaimiņš ekskluzīvi Rītakafija.lv:

Kas ir 11.novembris?

Īsa vēsturiskā izcelšanās – vēsturiski 11. novembris kā Lāčplēša diena sevī iekļauj divus pamatpunktus:

1. gada 11.novembri, kad Latvijas armija padzina no Rīgas Bermonta-Avalova armiju.
2. gada 11. novembri – pirmo reizi, kad tika pasniegts Lāčplēša Kara ordenis.

Lāčplēša diena ir kopš 1920. gada 11. novembra rīkota Lāčplēša Kara ordeņa svētku un pasniegšanas diena, kas vēlāk kļuvusi par visu Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas dienu.

Par ko tika piešķirts Lāčplēša ordenis?

Mūsdienās Lāčplēša Kara ordenis vairs netiek pasniegts. To pasniedza no 1920. līdz 1928. gadam.

Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un augstākais Latvijas valsts apbalvojums. Tā dibināšanu ierosināja Latvijas armijas virspavēlnieks, pulkvedis Jānis Balodis, un to piešķīra par kauju nopelniem Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku cīnītājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija palīdzējuši brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu un izveidošanu.

Kam piešķirti Lāčplēša ordeņi?

I šķiras Lāčplēša Kara ordenis tā pastāvēšanas astoņos gados piešķirts 11 personām – ģenerāļiem Jānim Balodim un Krišjānim Berķim, pulkvežiem Fridriham Briedim un Oskaram Kalpakam, igauņu ģenerālim Johanam Laidoneram, poļu maršalam Juzefam Pilsudskim, franču maršalam Ferdinandam Fošam un ģenerālim Eiženam Žanenam, Itālijas karalim Viktoram Emanuelam un Ministru prezidentam Benito Musolini, kā arī Beļģijas karalim Albertam I.

II šķiras ordenis piešķirts 61 personai (18 latviešiem un 43 ārvalstniekiem), savukārt

III šķiras – 2072 personām (1600 nacionālās armijas karavīriem, 202 bijušiem latviešu strēlniekiem, 271 ārvalstniekam).

Kādēļ 11. novembris kā Lāčplēša diena ir jāpadara par svētku dienu?

1. novembris ir jāpadara par svētku dienu, jo tas simbolizē Latvijas tautas spēku, gribu un apņēmību cīnīties par savu tautu, savu tēvu zemi, savu valsti.

Mums kā Latvijas tautai ir jāciena un jākopj mūsu vēsture, jāatceras cilvēki, kuri cīnījās par to, lai mums būtu sava valsts, par to, lai mēs būtu paši sev kungi savā zemē.

1. novembris nav piemiņas diena mitoloģiskajam tēlam “Lāčplēsis”, lai arī cik simbolisks un svarīgs tas būtu, bet gan cilvēkiem, cilvēkiem ar Lāčplēša cienīgu gribu, iekšējo spēku un varonību, tādēļ arī salīdzinājums ar šo mitoloģisko tēlu – Lāčplēsi.

Sabiedriskajos medijos plašu rezonansi ieguva mans priekšlikums Lāčplēša dienu padarīt par svētku dienu un pārsaukt par “Lāčplēšu dienu”, uzskatu, ka tas nepieciešams sekojošu iemeslu dēļ:

1. Ir jāgodina un jāsvin mūsu tautas pastāvēšanas būtiskākie momenti un cilvēki, kas tos veidoja, ir nepieņemami šo cilvēku paveikto vispārināt un depersonalizēt;
2. Ir nepieņemami, ka mēs nespējam atbildēt uz jautājumu, kas ir Lāčplēša diena un kam par godu tā ir, un atbildes “par godu Lāčplēsim” dara negodu tiem, kas veidoja Latviju tādu, kāda tā ir šobrīd;
3. Lāčplēša ordenis tika piešķirts nevis vienam cilvēkam, bet kopā 2144 karavīriem, ģenerāļiem, cilvēkiem, kuri sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu un izveidošanu;
4. Lāčplēša diena ir kļuvusi arī par visu Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas dienu, tādējādi palielinot cilvēku skaitu, kam par godu būtu jāsvin šī diena.

No iepriekš minētā top skaidrs, ka “Lāčplēši” – cilvēki, ar mitoloģiskā tēla “Lāčplēša” cienīgām rakstura īpašībām – Latvijas vēsturē ir bijuši vairāki, šie cilvēki ir pelnījuši tikt godināti, pieminēti un viņu sasniegtais svinēts. Uzskatu, ka godinot visus brīvības cīņās kritušos, ir jāsvin “Lāčplēšu diena”, jāsvin šo cilvēku varonība un jāņem šo cilvēku patriotismu kā piemēru mums visiem, akcents jāliek nevis uz notikumu, bet gan cilvēkiem un to varonību.. Uzskatu, ka jāizbeidz situācija, kurā Latviešu tauta svin mitoloģiska tēla, varoņa dienu, nevis reālu cilvēku upurus un cīņu pēc brīvības.

Veicot attiecīgos labojumus šī aizēnošana tiktu izbeigta un vienlaicīgi tiktu godināti gan brīvības cīnītāji, gan attiecīgais latviešu mitoloģiskais tēls “Lāčplēsis”.

Būtiski norādīt, ka 24. aprīlī iesniegtie priekšlikumi likumprojektam „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ietver sevī vairākus aktuālus jautājumus:

1. maiju — “Darba svētkus, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu” noteikt par atzīmējamo dienu;
2. noteikt 11. novembri – “Lāčplēšu dienu” par svētku dienu.

Tādējādi tiktu saglabāts svinamo un atzīmējamo dienu kopskaits, akcentēta Latvijas varoņu nozīme pār notikumiem un netiktu negatīvi ietekmēta Latvijas ekonomika.

Kā norāda Latvijas Darba devēju konfederācija, lai gan 11. novembra nozīmība ir neapšaubāma, ietekme uz uzņēmējiem un IKP ir nevēlama un šī aspekta dēļ Latvijas Darba devēju konfederācija nevar atbalstīt pašreizējo likumprojektu. Manis iesniegtais priekšlikums šo problēmu atrisina, samērojot uzņēmēju intereses un valsts svētku, atceres un atzīmējamo dienu politiku.