«Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) ir pārpārēm angažēta. To ilgstoši, dažādos etapos ir pārvaldījuši cilvēki, kuriem primāri ir svarīgas šauru personu grupu intereses. To vidū ir bijuši Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pārstāvji, tai skaitā patreizējais Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan citu partiju pārstāvji, kuri mandātu pārvaldīt VARAM ministriju saņēmuši apmaiņā pret lojalitātes apliecinājumiem Ventspils režīmam. ZZS ir pilnībā saaugusi ar Ventspils varu. Citas partijas, šo faktu cenšas slēpt, piemēram, Saskaņa un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA), intervijā ar BNN norāda Ventspils domes opozīcijas deputāts Aivis Landmanis.

Deputāts uzsver, ka NA nereti, tāpat kā Saskaņa, ZZS aizstāv vecās nomenklatūras, proti, «Padomju Savienības darboņus un to neviennozīmīgās darbības Latvijas valsts varas struktūrās». «Tas ir ļoti jūtams Ventspils pašvaldībā. Kā vienīgais pozitīvais izņēmums bija VARAM ministrs Edmunds Sprūdžs, kuru diemžēl Latvijas partiju sistēmā iemiesojies mafijas tīklojums «noēda»,» turpina Landmanis.

Viņš uzskata, ka VARAM ir izveidojies iekšējs lobijs, kas teju visas atjaunotās Latvijas mūža garumā kalpo nevis valstij, bet atsevišķu darboņu iegribu īstenošanai. «Tā ir teju kā mafijas struktūra, kas darbojas paralēli valsts struktūrai, bet to varas centri ir pilnīgi citur.» Landmanis atzīmē, ka interesants fakts ir tas, ka VARAM patreizējais ministrs ir Nacionālas apvienības pārstāvis, un šī partija it kā cīnās par demokrātiskām vērtībām. «Tomēr pašvaldības jautājumos lēmumus, šķiet, pieņem partijas, kas savā starpā ļoti labi saspēlējas, proti, ZZS un Saskaņa, kas atstāj Nacionālās apvienības ministru  dīvainā pozīcijā,» atzīmē Landmanis.

«Latvijas VARAM ministriem, tai skaitā patreizējam ministram Kasparam Gerhardam jau sen vajadzēja pieprasīt Ventspils domes priekšsēdētāja maiņu. Lembergs jau kopš 2007.gada ir ilgstošā prombūtnē. Ir acīmredzami, ka viņš nedrīkst būt priekšsēdētājs, bet VARAM to izliekas neredzam,» BNN uzsver Ventspils domes opozīcijas deputāts.

«VARAM nedrīkstēja un nedrīkst pieļaut tādu vājprātu un absurdu, ka persona, kura atrodas ilgstošā prombūtnē kopš 2007.gada, turpina ieņemt amatus, kuru pienākumus tā nemaz nedrīkst pildīt bet de facto tos pilda. Ir nomainījušies nu jau četri Ventspils pilsētas domes sasaukumi, taču VARAM nereaģē uz acīmredzamo absurdu. Ventspilī ir jābūt domes priekšsēdētājam, kurš leģitīmi var pārstāvēt savu amatu – kaut vai Lemberga vietnieks Jānis Vītoliņš. Tā ir pati pirmā lieta, kas Latvijas VARAM ministram būtu jāizdara,» uzskata deputāts.

Savukārt kā otru svarīgu lietu deputāts min to, ka VARAM ir jāpanāk un jānodrošina, ka pašvaldību opozīcijas deputāti netiek diskriminēti, ka viņiem netiek liegts pildīt amata pienākumus un saņemt tiem pienākošos informāciju, kā to nosaka valstī pastāvošie likumi.

«Tāpat VARAM būtu pēc būtības jāvērtē, kā pašvaldībās tiek izmantoti administratīvie resursi un vai tie netiek izmantoti atsevišķu darbinieku privāto interešu nodrošināšanai. Piemēram, Lembergs savās rīkotajās preses konferencēs, kuras tiek rīkotas par pašvaldības līdzekļiem un publicētas pašvaldības mājas lapā, atļaujas nomelnot opozīcijas deputātus, vienlaikus liedzot tiem atbildes iespējas šajos medijos. Šādas situācijas VARAM būtu nekavējoties jānovērš, jāsauc pie atbildības pārkāpumus izdarījušās personas, tai skaitā piedzenot no tām pašvaldībai nodarītos zaudējumus. Kamēr nenotiks nopietna virzība tiesiskuma virzienā, mēs kā sabiedrība muļļāsimies ilgi un dikti,» uzsver Landmanis.

Deputāts norāda, ka šādas situācija pašvaldībās var rasties tikai pie iebaidītiem un angažētiem ministriem, par kādu deputāts uzskata arī patreizējo ministru Gerhardu. «Nu, kā var nebūt bail no cilvēka, kurš savās rokās tur turpat vai visu valsti?» tā Gerharda situāciju raksturo Landmanis.

BNN jau ziņoja, ka Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri ir izteicies par iespēju izveidot Saeimas parlamentāro komisiju Rīgas pašvaldībā notiekošā izvērtēšanai. Pēc Abu Meri domām, tas varētu būt rīks, kā izpētīt korupcijas jautājumus pašvaldībā. Tikmēr Landmanis atzīmē: «Ja mēs vēlamies būtiski kaut ko mainīt, sākotnēji vajadzētu paskatīties Ventspils virzienā. Izzināt uz izpētīt tur nu jau, kā minimums, četros domes sasaukumos, notikušos un notiekošos, kliedzošos pašvaldības amatpersonu pārkāpumus. Es apgalvoju, ka Ventspilī pārkāpumi ir daudz nopietnāki un daudz vairāk nekā Rīgā. Šāda pieeja būtu tas starts, lai Latvijas pašvaldībās mainītu izveidojošos situāciju.»

Tāpat Landmanis atzīmē, ka vairāku pašvaldību opozīciju deputātiem vajadzētu konsolidēties, lai rezultāts būtu ātrāks un nopietnāks. «Tad VARAM būtu daudz grūtāk «pievērt acis»».

Runājot par to, kāds ļaunums tiek nodarīts sabiedrībai, ja pašvaldībās ir šāda veida situācijas kā Ventspilī, kur visu atjaunotās Latvijas pastāvēšanas laiku bez izņēmumiem tiek ierobežotas opozīciju deputātu tiesības, Landmanis norāda: «Sabiedrībai rodas neticība pret savu valsti. Tāpēc jau cilvēki brauc prom no Latvijas, jo netic, ka var būt uzlabojumi; valsti, ekonomiku uz meliem nevar uzbūvēt. Nevar Ventspilī turēt par pašvaldības priekšsēdētāju personu, pret kuru ir vērstas vairākas apsūdzības, jo tas dod nepareizus signālus jebkuram investoram un sabiedrībai kopumā. Lemberga tiesvedības procesa laikā Ventspilī ir izaugusi vesela paaudze. Lembergs iet uz pilsētas skolām un iepazīstina ar sevi kā ar priekšsēdētāju, kaut gan viņš ir no pienākumiem atstādināts; skolotāji un mediju telpa [Ventspilī] viņu cildina. Iedomājieties, kas tad notiek šīs jaunās paaudzes smadzenēs! Šādas sekas var būt jūtamas vēlāk ļoti ilgi – mēs kropļojam šādi savu bērnu un sabiedrības domāšanu kopumā.»

BNN jau ziņoja, ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 25.aprīlī skatīja divus Ventspils domes opozīcijas deputāta Ģirta Valda Kristovska prasījumus pret Ventspils domi – pašvaldības vadība, ignorējot opozīcijas deputāta daudzkārtējos lūgumus, neizsniedz viņam pieprasītos domes darbību reglamentējošos dokumentus, kā arī atsaka deputātam iespēju izvietot informāciju Ventspils domes oficiālajā portālā ventspils.lv. «Ņemot vērā to, ka lieta tiks skatīta mutvārdu procesā, kurā atbildētājs ir ne tikai Ventspils dome, bet pieaicināta sniegt savu viedokli ir arī VARAM un Pašvaldību savienība, tas bija unikāls, līdz šim nebijis notikums līdzšinējā Latvijas tiesu praksē,» norādīja Kristovskis.

Landmanis, būdams arī Ventspils opozīcijas deputāts, šo situāciju komentē šādi: «Es tomēr ceru, ka pie pietiekami kliedzošu pierādījumu bāzes un atrodoties citā ģeopolitiskā telpā nekā Krievija, mūsu lietas turpmāk virzīsies stipri ātrāk. Šis tiesas process ir teju kā tests. Manā skatījumā iezīmējas trīs tālākie attīstības scenāriji. Pirmais – tiesa var noraidīt pieteikumu un neatgriezt atpakaļ Kurzemes apgabaltiesai skatīšanai pēc būtības, atsaucoties uz likumu, ka deputāta, kā  amatpersonas strīds ar pašvaldību nav izskatāms Administratīvā procesa ietvaros, bet vienlaikus pieņemt VARAM un Ventspils pilsētas domei saistošu blakus lēmumu, kurš liek mainīt ierasto opozīcijas deputātu diskriminējošo kārtību. Līdzīgi tā divus gadus atpakaļ notika ar analogu situāciju Jelgavas novada domes gadījumā. Toreiz tiesa savā blakuslēmumā minēja, ka informācijas nesniegšana domes deputātam nav pieļaujama. Šo gadījumu pieminēja arī šajā Kristovska tiesas procesā, tiesnesei norādot uz VARAM bezspēcību toreizējā tiesas sēdes blakus lēmuma ieviešanā, kā dēļ opozīcijas deputātu prettiesiskā iespaidošana pašvaldībās turpinās.»

Kā otra scenāriju varbūtību Landmanis min, ka tiesa varētu uzsāk citu tiesvedības procesu – «šīs lietas jautājumu noskaidrošanai pēc būtības, kas būtu labākais no scenārijiem,» uzsver deputāts.

«Un trešais, pats sliktākais, jeb pastāvošai varai tīkamākais, ka tiesa vienkārši atsaka lietas skatīšanu pēc būtības bez nekādām piebildēm.» Tomēr Landmanis piebilst, ka deputātiem jebkurš no šiem scenārijiem palīdzētu. Viņš uzskata, ka pēc tiesas lēmuma paziņošanas opozīcijas spēki zinās, kā rīkoties tālāk, jo trešā scenārija gadījumā viņi varētu vērsties Satversmes tiesā. «Mēs sniegsim pierādījumus ne tikai par to vienu ļoti šauro epizodi, bet praktiski par visām epizodēm, kas ir nofiksētas un mūsu rīcībā kopš 2005.gada.»

Landmanis cer, ka situāciju izdosies atrisināt Latvijā, tomēr, ja nē, opozīcijas deputāti ir gatavi izskatīt iespēju vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. «Mēs 12 gadus esam vākuši materiālus, mums ir ļoti spēcīgi pierādījumi – gan sēžu protokoli, kuros atspoguļojas, kā mūsu iniciatīvas netiek virzīta un iemestas «miskastē». Ir plaša sarakste arī ar VARAM un citām valsts institūcijām, kura apstiprina likumu un valsts varas vājumu mafiozu grupējumu priekšā. Ja nebūtu šo dokumentu, būtu grūti vērsties tiesā, bet šo 12 gadu garumā šī faktoloģiskā bāze ir tik spēcīga, lai uzsāktu tiesu gan valsts, gan starptautiskā mērogā,» tā Landmanis.

Ziņo: Simona Šjadīte/BNN