Veselības ministrija (VM) uzdevusi slimnīcām sniegt informāciju par to, cik daudz mediķu tajās strādā virsstundas un, kādas ir iespējas ar esošajiem cilvēkresursiem nodrošināt pakalpojumus normālā darba laika ietvaros, pēc tikšanās ar slimnīcu pārstāvjiem aģentūrai LETA teica veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Šādus datus prasīts iesūtīt, lai aprēķinātu ietekmi, ko radīs Satversmes tiesas (ST) lēmums par pagarinātā normālā darba laika atalgojuma neatbilstību Satversmei.

Čakša teica, ka patlaban ir ļoti grūti prognozēt, cik liels finansējums būs nepieciešams. “Es arī esmu saukusi skaitļus no astoņiem līdz 12 miljoniem, bet tie ir balstīti iepriekšējos datos. Tādēļ šobrīd mēs arī esam uzdevuši slimnīcām iesūtīt datus par reālo situāciju, lai saprastu, kas notiks nākamajā gadā,” teica ministre, piebilstot, ka jādomā ne tikai par naudu, bet arī par to, kā turpmāk nodrošināt pakalpojumus.

Viņa skaidroja, ka jau šobrīd slimnīcās pakalpojumu nodrošināšanu būtiski ietekmē medicīnas personāla trūkums, tāpēc arī nepieciešams turpināt paaugstināt ārstniecības personāla atalgojumu.

Komentējot bažas, ka ST lēmums saasinās ārstniecības personāla trūkuma problēmu, Čakša sacīja, ka tiek veidota skaidra stratēģija, kā līdz ar minētā lēmuma stāšanos spēkā aizpildīt cilvēkresursu iztrūkumu. “Tas ir ļoti, ļoti sarežģīti. Mēs te visi “smadzeņojam”, kā to vislabāk risināt, jo, lai kādu naudu mums šodien iedotu, mēs nevaram nākamajā dienā radīt jaunu cilvēkresursu. Tam ir vajadzīgs laiks,” uzsvēra ministre.

Viņa norādīja, ka patlaban galvenais mērķis ir nodrošināt atbilstošu atalgojumu medicīnas personālam, lai speciālisti vēlētos strādāt valsts veselības aprūpes iestādēs. Ministre uzskata, ka, stājoties darbā, cilvēks nedomā, vai būs virsstundas un cik par tām maksās, bet pievērš uzmanību bāzes likmei. Tāpēc vissvarīgāk, viņasprāt, ir turpināt atalgojuma reformu. Tad arī “virsstundu stāsts” varētu kļūt salīdzinoši mazāks, izteicās Čakša.

Tikmēr Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs aģentūrai LETA sacīja, ka biedrībai ar VM ir jāstrādā kopā, jo ST lēmums būtiski ietekmēs gan slimnīcu darbu, gan pašus pacientus. Viņš uzsvēra, ka valsts apņemšanās medicīnas personālam apmaksāt virsstundu darbu neatrisinās cilvēkresursu pieejamību, jo Darba likums nosaka, ka virsstundu apmērs nevar pārsniegt 40 stundas mēnesī. “Faktiski tas noteikti ierobežos pacientu plūsmu un [pakalpojumu] pieejamību,” skaidroja Kalējs.

Viņš atzīmēja, ka patlaban situācija ar ārstu un māsu pieejamību Latvijas slimnīcās ir kritiska, tomēr medicīnas māsu iztrūkums ir krietni jūtamāks. “Ārstu Latvijā ir tik, cik viņu ir, un mēs nespējam saražot 2000 ārstus kaut kādā īsā laika periodā, un mums ir vajadzīgas 20 000 māsas, kuras mēs arī nevaram saražot. Vienīgi – varbūt mēs varam atgriezt kādas māsas, kas strādā citā sektorā. Tomēr to var izdarīt tikai un vienīgi ar normālu darba samaksu, kas ir līdzvērtīga privātajam sektoram. Es domāju, ka valsts uz to vēl nevar “atsperties”,” teica biedrības vadītājs.

Pēc viņa teiktā, ST lēmuma ietekmē slimnīcām varētu nākties ierobežot piedāvāto pakalpojumu apjomu vai veicināt ārstu migrāciju no vienas darba vietas uz otru, lai kompensētu pašreizējo ārstniecības personāla iztrūkumu. “Vairāk speciālistu mēs nevaram Latvijā saražot. Mēs varam [piesaistīt] tikai tos, kas ir šeit pat (..) no viena kantora uz otru,” sacīja Kalējs.

Taujāts, cik reāla veselības aprūpes jomā būtu iespēja piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm, Kalējs norādīja, ka tā ir diezgan neīstenojama ideja, jo Latvijā medicīnas personāla speciālistus no krievvalodīgajām valstīm esot neiespējami piesaistīt valodas barjeras dēļ, bet no rietumvalstu tirgiem – nepietiekamā atalgojuma dēļ. “Tā kā uz doto brīdi šis jautājums galīgi nerisinās,” teica Kalējs.

Jau vēstīts, ka VM otrdien norisinājās Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas slimnīcu vadītāju un Čakšas tikšanās, kurā pārrunātas medicīnas darbinieku darba samaksas izmaiņas saistībā ar ST lēmumu.

ST atzinusi, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, ir neatbilstošas Satversmei.

ST norādīja, ka Saeima samaksai par pagarināto normālo darba laiku joprojām ir noteikusi zemāku likmi nekā samaksai par virsstundu darbu Darba likuma izpratnē.

ST atzina, ka pārejas perioda noteikšanas pamatā var būt apsvērumi, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt valsts budžeta stabilitāti, tomēr norādīja, ka šādi argumenti paši par sevi nav pietiekami, lai pamatotu atšķirīgas attieksmes leģitīmo mērķi pārejas periodā. Saeimai, arī pieņemot pārejas perioda regulējumu, bijis pienākums norādīt un pamatot ar to noteiktā ierobežojuma leģitīmo mērķi, bet izskatāmajā lietā attiecībā uz pagarinātā normālā darba laika apmaksas likmēm pārejas periodā likumdevējs to nav pamatojis.

Līdz ar to tiesa secināja, ka atšķirīgajai attieksmei pret ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, nosakot pagarinātā normālā darba laika apmaksas likmes pārejas periodā, nav leģitīma mērķa. ST secināja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91.panta pirmajā teikumā paustajam vienlīdzības principam.

Likuma norma atzīta par spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra. ST spriedums nav pārsūdzams.

Ziņas avots: LETA.

 

Saistītās tēmas: medicīnaSatversmes tiesaVeselības ministrija

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube