Latvijā lielākā daļa vecāku vēlas, lai bērni studētu informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, bet jaunieši lielākoties grib būt pavāri un sportisti, aģentūrai LETA pavēstīja “Swedbank” mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska, atsaucoties uz bankas veikto aptauju datiem.

Viņa norādīja, ka, mainoties pieprasījumam darba tirgū, pamazām izmainās arī priekšstati par profesijām, kuras vecāki vēlas, lai bērni studētu. “Aizvadīto astoņu gadu laikā kā divas vēlamākās profesijas ik gadu tika minētas ārsts un uzņēmējs, bet 2018.gadā par izvēli numur viens vecāku acīs kļuvusi IT speciālista karjera. Taču vecāku redzējums par bērnu nākotnes profesiju atšķiras no jauniešu vēlmēm – jaunieši vēlētos kļūt par pavāriem, sportistiem, aktieriem,” sacīja Jakubovska.

Atbilstoši aptaujas datiem, Latvijā 44% vecāku labprāt redzētu savus bērnus studējam IT jomā, kamēr 2015.gadā šādu uzskatu pauda 29% respondentu. Tāpat starp pirmajām profesiju izvēlēm nemainīgi ir arī uzņēmējs, ārsts, jurists, inženieris, finanšu speciālists un arhitekts. “Vismaz ceturtā daļa aptaujāto kā vēlamu savam bērnam ir minējuši kādu no šīm profesijām, un to popularitāte būtiski apsteidz citas profesijas,” skaidroja Jakubovska.

Viņa arī atzina, ka pēdējā laikā vecāku acīs prestižāka ir kļuvusi ierēdniecība – šā gada aptaujā tajā savus bērnus vēlētos redzēt strādājam 13% pretstatā 6% pirms trim gadiem. Tāpat pieaugušas simpātijas pret lauksaimnieku profesiju – to par vēlamu nodarbi savam bērnam šogad atzinis teju katrs desmitais respondents. Savukārt ārsta, arhitekta, dizainera, mākslinieka un žurnālista/ PR speciālista profesiju prestižs vecāku acīs ir samazinājies – vidēji par sešiem procentpunktiem katrā no profesijām.

Tāpat aptaujā secināts, ka 64% algotā darbā strādājošo Latvijas iedzīvotāju nebūtu pretenziju, ja viņu bērni izvelētos to profesiju, kurā strādā paši, tostarp pozitīvākā attieksme pret bērniem kā savas profesijas turpinātajiem ir IT/telekomunikāciju (93%) un enerģētikas (88%) jomās strādājošajiem, savukārt visbiežāk vecāki nevēlētos redzēt savus bērnus strādājām viņu profesijās, kas saistītas ar aizsardzību, drošību un glābšanas dienestiem (39% vēlētos, lai bērni izvēlas šīs profesijas) un transportu, loģistiku un pastā (42%).

Aptaujas dati atklāj, ka rīdzinieki, salīdzinot ar citās pilsētās un laiku reģionos dzīvojošajiem, daudz biežāk vēlētos, lai viņu bērni kļūst par finanšu speciālistiem, kamēr citās pilsētās dzīvojošie vēlētos, lai bērni kļūst par juristiem un ierēdņiem, bet lauku reģionos dzīvojošie – par lauksaimniekiem.

Tajā pašā laikā jauniešu (iedzīvotāju 15 līdz 19 gadu vecumā) profesionālā izvēle krietni atšķiras no pieaugušo redzējuma, sacīja Jakubovska, norādot, ka pirmajā vietā vēlamo profesiju sarakstā jaunieši likuši pavāra arodu (14%), otrajā – sportista karjeru (11%), bet dalīta trešā vieta atvēlēta IT jomai (10%) un aktiera profesijai (10%).

“IT speciālists un uzņēmējs ir vienīgās no profesijām, par kuru izvēli vecāku un viņu bērnu domas daļēji sakrīt – pārējās vecāku minētās vēlamās profesijas (ārsts, jurists, finanšu speciālists, inženieris, arhitekts) jaunieši minējuši krietni retāk,” piebilda Jakubovska.

Vienlaikus viņa atzina, ka atbilstoši aptaujas datiem strauji pieaugusī demokrātija no vecāku puses attiecībā par bērnu nākotnes profesijas izvēli – 42% aptaujāto par gana perspektīvu uzskata jebkuru profesiju, kas bērnam patīk vai padodas, kas ir septiņas reizes vairāk nekā līdzīgos mērījumos 2014. un 2015.gadā.

Aptauja veikta 2018.gada aprīlī un maijā, sadarbībā ar “Snapshots” aptaujājot 734 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Savukārt jauniešu aptauja sadarbībā ar “Snapshots” veikta aprīlī, aptaujājot 301 jaunieti vecumā no 15 līdz 19 gadiem.

Ziņas avots: LETA.

Saistītās tēmas:

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
youtube icon
Abonēt youtube