Izdegšanu pēdējā gada laikā piedzīvojuši 48% Latvijā strādājošo, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas “Kantar TNS” veiktā aptauja.

Tikmēr ar izdegšanas pazīmēm nav saskārušies 38% aptaujāto.

No respondentiem, kas pēdējā gada laikā piedzīvojuši izdegšanu, 56% atzīst, ka tās dēļ nevēlas uzņemties jaunus pienākumus. Galveno izdegšanas pazīmju vidū, ar kurām Latvijas darba ņēmēji ir saskārušies, tiek minēta nespēja aizmigt darba dēļ (54%), pastāvīga trauksmes sajūta (36%) un regulāra alkohola lietošana darba radītā stresa mazināšanai (28%).

Vienlaikus 47% aptaujāto norāda, ka nevarētu savam darba devējam atklāt, ka piedzīvo izdegšanu, un tikai 14% būtu gatavi runāt ar darba devēju par saskarsmi ar to.

Atbilstoši aptaujai, 40% Latvijas uzņēmumos un iestādēs nodarbinātie strādā vairāk nekā likumā noteiktās 40 darba stundas nedēļā, tikpat liels aptaujāto īpatsvars strādā 40 stundas nedēļā, un tikai 17% pilnas slodzes darbinieki strādā mazāk par likumā noteikto kopējo darba laiku nedēļā.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane sacīja, ka, lai arī gandrīz puse Latvijas darba ņēmēju atzīst, ka tie pēdējā gada laikā piedzīvojuši darba izraisītu emocionālo izdegšanu, minētais strādājošo īpatsvars varētu būt lielāks, jo daļa no tiem nespēj identificēt ar darbu saistītā stresa radīto ietekmi uz to emocionālo labsajūtu.

Tāpat viņa atzīmēja, ka ilgstošs stress darbā cilvēkiem rada ne tikai dažādus veselības traucējumus, bet mazina arī interesi par darbu, iestājas apātija un mazinās vēlme uzņemties papildu darba pienākumus. Turklāt aptaujas laikā identificētais virsstundas strādājošo darba ņēmēju īpatsvars, pēc Helmanes teiktā, ir saistāms ar zemajiem Latvijas darbaspēka produktivitātes rādītājiem, kas ir viens no sliktākajiem Eiropas Savienības valstu vidū.

“Mēs redzam, ka gadu no gada pieaug to darbinieku skaits, kas darba vidē saskaras ar profesionālo izdegšanu. Rezultātā zūd efektivitāte – no vienas puses darbinieki strādā garas darba stundas, bet rezultātu nav. Attiecīgi runa nav tikai par sabiedrības emocionālu un fizisko labsajūtu, bet arī biznesa vides konkurētspēju kopumā. Tieši tamdēļ, atklājot Atbildīga biznesa nedēļu, šogad rosinām gan darba devējus, gan darba ņēmējus daudz atklātāk runāt par šo problemātiku,” teica Helmane.

Institūta vadītāja sacīja, ka, ja pirms desmit gadiem būtiskākie darba riska faktori bija saistīti ar to ietekmi uz strādājošā fizisko veselību, tad patlaban arvien aktuālāki kļuvuši jautājumi par strādājošo psihoemocionālo veselību. Līdz ar to darba veicināto izdegšanu nepieciešams atpazīt gan no darba devēju, gan no darba ņēmēju puses, lai varētu laicīgi saprast, identificēt un risināt minēto problēmu. Turklāt ir svarīgi arī saprast, kā pašu darba ņēmēju attieksme, tostarp sapratne, līdzcietība un atbalsts vai minēto iezīmju trūkums ietekmē gan personisko, gan citu kolēģu emocionālo labsajūtu darba vidē.

“Teju puse jeb 42% mūsu valstī strādājošie cilvēki uzskata, ka viņu darba devējs nav darījis pietiekami, lai novērstu nevajadzīgu stresu darba vietā. Tas nozīmē, ka mums ir jāturpina izglītot darba devējus, lai viņi veiktu pareizos pasākumus darbinieku labsajūtas uzlabošanai,” sacīja Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas “Kantar TNS” aptauja veikta no šā gada 5.jūnija līdz 7.jūnijam, kuras laikā ar tiešsaistes interviju palīdzību aptaujāti 738 darba ņēmēji visā Latvijā.

Ziņas avots: LETA.

Saistītās tēmas:

Komentāri 1

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Draugiem.lv pase
  • izdegšana galvenokārt notiek dēļ padumjo kremļa GOSTa,vēl joprojām ar visādām šmucēm ,noturot darbaspēka laika tarifu likmi 1 kg gaļas / stundā un zemāk bez žēlastības ar kurlu trulumu sargājot pašu galveno peļņas avotu,lai apmierinātu apetīti šīzofilūzijkomūnisti, kuri kalpo kā algotņi starptautiskajiem un vietējiem investoriem,bankgsteriem utt…
    Lai dzīvo gaisma un tīrais gaiss !

youtube icon
Abonēt youtube