Šī gada sākumā Latvijā bija 269 800 jeb 13,9 % pirmspensijas vecuma iedzīvotāji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Katru gadu vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem iedzīvotāju skaits palielinās, un no 2010. līdz 2018.gadam vērojams pieaugums par 9,1%.

Augstākais pirmspensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars šī gada sākumā bija Latgalē, kur pirmspensijas vecumā bija 15,8%, un Vidzemē, kur šādā vecumā bija 14,3% iedzīvotāju, bet zemākais pirmspensijas vecuma iedzīvotāju skaits jeb 12,8% bija Pierīgas reģionā.

Pēc CSP datiem, 35,8% iedzīvotāju pirmspensijas vecumā dzīvo divu personu mājsaimniecībās ar laulāto vai partneri, 19,8% – vienas personas mājsaimniecībās, no tiem viena trešdaļa ir vientuļie vīrieši un divas trešdaļas vientuļās sievietes. Trešdaļa jeb 32,4% šīs vecuma grupas iedzīvotāju dzīvo mājsaimniecībās ar saviem pilngadīgajiem bērniem. Lielākā daļa iedzīvotāju pirmspensijas vecumā ir vecvecāku lomā – 57% vīriešu un 65% sieviešu.

CSP secinājis, ka mainās iedzīvotāju demogrāfiskā struktūra, jo, ja 2010.gadā 18,1% iedzīvotāju bija vecāki par 65 gadiem, tad 2018.gada sakumā šādā vecumā bija 20,1% no visiem iedzīvotājiem.

Pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem nedaudz samazinājusies mirstība, proti, 2016.gadā bija 13,7 mirušie uz 1000 iedzīvotāju, 2017.gadā – 13,4 mirušie, kas gan esot par 2,9 cilvēkiem vairāk nekā 2010.gadā. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju dzīves kvalitāte pamazām uzlabojas, lielāka uzmanība tiek pievērsta veselīgiem dzīves paradumiem un rūpēm par savu veselību, norāda CSP.

Pērn pirmspensijas vecuma iedzīvotāju nodarbinātības līmenis Latvijā bija 62,3%, kas ir par 5,2 procentpunktiem augstāks par Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju, kas ir 57,1% šajā vecuma grupā.

CSP dati liecina, ka lielākā daļa jeb 57,7 % iedzīvotāju šajā vecumā savu veselību vērtēja kā vidēju un 22,4% – kā labu vai ļoti labu. Kļūstot vecākiem, iedzīvotāju veselības stāvokļa novērtējumam ir tendence pasliktināties. Pirmspensijas vecuma sievietes biežāk nekā vīrieši savu veselību vērtē kā vidēju.

Pērn 56,1% respondents vecumā no 55 līdz 64 gadi norādīja, ka sirgst ar kādu ilgstošu slimību vai ir ilgstošas veselības problēmas, tostarp šādu atbildi norādījuši 58% sieviešu un 53,7% vīriešu. Salīdzinājumam, 45-54 gadu vecumā slimojošo ir 40,7%, bet 65-74 gadu vecumā – 72,1%.

Vairāk kā puse jeb 53,4% pirmspensijas vecuma iedzīvotāju norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos sešus mēnešos ir ierobežojušas veikt ikdienas aktivitātes. Sievietēm un vīriešiem nav nozīmīgu atšķirību šajā vērtējumā.

Ziņas avots: LETA.