Programmatūras uzņēmums “Tilde” izstrādājis mašīntulkošanas rīku Austrijas prezidentūras vajadzībām Eiropas Savienības (ES) Padomē par 996 003 eiro, aģentūru LETA informēja “Tilde” mārketinga speciāliste Annija Spēka.

Mašīntulkošanas rīka izveides projektā iesaistījās “Tilde”, Eiropas Komisija (EK), Bulgāru valodas institūts un Vīnes universitāte. Līdzfinansējums no sadarbības partneriem veidoja 249 030 eiro.

Jaunieviestais rīks paredzēts kā prezidentūras organizatoru, tulku, pasākumu viesu un mediju pārstāvju palīgs, ar kuru reāllaikā tiek tulkoti teksti, dokumenti un mājaslapas lielākajā daļā ES oficiālo valodu, tā palīdzot pārvarēt valodu barjeras simtiem augsta līmeņa sarīkojumos.

Mašīntulkošanas rīks ir mākslīgā intelekta tehnoloģijās balstīta neirontulkošanas sistēma, kas nodrošina automatizētu tulkojumu oficiālajiem prezidentūras dokumentiem. Īpaši pielāgotas tulkošanas programmas būtiski uzlabo tulkojuma kvalitāti un veicina daudzvalodu saziņu.

EK tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāvis Austrijā Ahims Brauns sacīja, ka šim mākslīgā intelekta tulkotājam ir ievērojama loma Austrijas ES Padomes prezidentūras veiksmīgas norises sekmēšanā. “Tas atvieglo daudzvalodu saziņu laika posmā, kad tiek noteikta ES darba kārtība un prioritātes,” norādīja Brauns.

“Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs uzsvēra, ka ES Padomes tulkotājs, ko “Tilde” izstrādājusi ciešā sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem, ir labs piemērs, kā inovatīvās tehnoloģijas var pielāgot komunikācijas stratēģijām liela mēroga starptautiskos pasākumos. “Tulkotājs novērš valodas barjeras, vienlaikus saglabājot daudzvalodību kā Eiropas vērtību,” skaidroja Vasiļjevs.

Mašīntulkošanas rīks apvieno e-tulkošanas pakalpojumu, ko izstrādājis EK tulkošanas ģenerāldirektorāts ar “Tilde” pielāgotajām neirontulkošanas programmām. “Tilde” mašīntulkošanas programma kopā ar vācu e-tulkošanas sistēmu ir būvētas, izmantojot jaunāko neironu tīklu tehnoloģiju. Ar mākslīgā intelekta mašīnmācīšanās metodi analizēts teikuma konteksts, radot saprotamus, viegli lasāmus un cilvēka tulkojumam līdzīgus tekstus.

Vīnes Tulkošanas studiju centra pētniece Vesna Lušicka atzina, ka mākslīgais intelekts ir piedzīvojis progresu arī tulkošanas jomā. “Īpaši labas sekmes daudzās valodās ir guvusi neirontulkošana. Tomēr ir jāatzīmē, ka šīs sistēmas var nodrošināt labu kvalitāti tāpēc, ka tās ir tikušas apmācītas, izmantojot lielus jau esošu tulkojumu apjomus,” teica Lušicka.

Lušickas kolēģe Barbara Heiniša atzīmēja, ka mašīntulkošana uzreiz nenodrošina vienlīdz labus rezultātus visās nozarēs visiem tekstu veidiem un to lietošanas nolūkiem. “Tulkojumi vēl joprojām var būt kļūdaini un bieži vien ir jāpārskata, veicot pēcrediģēšanu,” skaidroja Heiniša.

ES Padomes prezidentūras tulkošanas rīku ikviens var izmantot vietnē “translate2018.eu”. Tas ir iekļauts arī Austrijas valodu resursu portālā “Sprachressourcenportals Österreich”.

Mašīntulkošanas rīka ieviešana notiek no 2017.gada 1.maija līdz šī gada 31.oktobrim.

Ziņas avots: LETA.