Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sāks kolektīvo interešu strīda procedūru un iesniegs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadībai strīda prasību nemazināt NMPD Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos diennakts brigāžu skaitu, lēmusi LVSADA padome.

Kā aģentūru LETA informēja LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa, Satversmes 111.pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Līdz ar to veselības aprūpes pieejamība un kvalitātes nodrošināšana ir viena no galvenajām valsts pārvaldes funkcijām, bet neatliekamā medicīniskā palīdzība ir neatņemams cilvēktiesību elements, skaidroja Bāriņa.

Viņa uzsvēra, ka NMPD vadībās veiktās reformas izraisījušas lavīnveida efektu, kā rezultātā neatliekamās palīdzības gaidīšana kļuvusi ilgāka, īpaši reģionos. “Tas izraisa pastāvīgus konfliktus starp mediķiem un pacientiem, taču mediķi apzinās, ka diennakts brigāžu samazinātā skaita dēļ problēma šobrīd nav efektīvi risināma,” sacīja Bāriņa.

Pēc viņas paustā, brigāžu samazināšana, likvidējot pilnvērtīgu nakts maiņu, radījusi nevajadzīgas grūtības arī NMPD darbiniekiem. Piemēram, pēc plkst.22 daudziem neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēs nodarbinātajiem nav iespējas nokļūt mājas, jo vairs nekursē sabiedriskais transports, tāpēc viņi ir spiesti nakšņot darbavietā.

LVSADA šos jautājumus pārrunājusi ar NMPD vadību, bet risinājums nav atrasts. Šī iemesla dēļ VSADA padome ir pieņēmusi lēmumu par kolektīvā interešu strīda procedūras sākšanu.

Saskaņā ar Darba strīdu likumu kolektīvs interešu strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem, darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus.

Likumā teikts, ka, rodoties kolektīva interešu strīdam pamatam, kolektīva interešu strīda puse rakstveidā iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības. Kolektīva interešu strīda otra puse, kura saņēmusi iesniegumu, to nekavējoties izskata un triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstveidā paziņo iesnieguma iesniedzējam savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī netiek sniegta, kolektīvs interešu strīds izšķirams izlīgšanas komisijā.

Izlīgšanas komisiju izveido kolektīva tiesību strīda puses, pilnvarojot vienādu skaitu pārstāvju. Strīda gadījumā puses raksta domstarpību protokolu un iesniedz to izlīgšanas komisijai. Izlīgšanas komisija izskata minēto protokolu un pēc protokola saņemšanas pieņem lēmumu. Ja kolektīva interešu strīda puses par to vienojas, izlīgšanas komisija kolektīvu interešu strīdu var izšķirt un lēmumu pieņemt arī pēc šajā daļā minētā termiņa izbeigšanās.

Savukārt, ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās, kolektīvu interešu strīdu izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, kolektīvs interešu strīds izšķirams ar samierināšanas metodi vai šķīrējtiesā.

NMPD direktore Liene Cipule jūlija beigās intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja, ka NMPD organizatoriskajā darbā jau tiek veiktas pirmās pārmaiņas, kuru īstenošanai noslēdzoties līdz rudenim, pacienti jutīs, ka dienests strādā efektīvāk un labāk.

Cipule skaidroja, ka notiek pārmaiņas, lai uzlabotu dienesta operativitāti dienas laikā, kad tiek veikti 80% no visiem izsaukumiem. Cipule skaidroja, ka līdz šim bija grūtības ar personāla nokomplektēšanu dienas maiņām. “Lai motivētu darbiniekus, bija jāveic virkne pārmaiņu, kas ir izdevies. Tas nozīmē, ka turpmāk varēsim reaģēt ātrāk un labāk nekā līdz šim,” teica dienesta vadītāja, kura uzskata, ka arī darbinieku noskaņojums par pārmaiņu nozīmi ir normalizējies un uzlabojies.

NMPD direktore arī atzina, ka pēdējā laikā ir mazinājies sekundāro izsaukumu skaits – ja pērn šajā laikā tie bija 30% no visiem izsaukumiem, tad šogad 25%. Arī dienesta darbinieki esot teikuši, ka izjūt šo samazinājumu. Minot iemeslus šādām pārmaiņām, viņa pieļāva, ka varētu būt uzlabojusies pacientu izpratne par dienesta funkcijām. Tāpat pēdējā laikā esot uzlabojusies NMPD sadarbība ar ģimenes ārstiem. Cipule gan neslēpa, ka vēlētos vēl lielāku sekundāro izsaukumu samazinājumu.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka NMPD gaidāmas lielas pārmaiņas, tostarp līdz gada beigām NMPD dubultos dienas brigāžu skaitu, samazinot diennakts brigāžu skaitu.

Patlaban no kopumā 188 brigādēm 18 ir dienas brigādes, bet pārējās strādā diennakts režīmā. Pēc izmaiņām dienas brigāžu skaits tiks palielināts divas reizes, proti, līdz 36 brigādēm. Vienlaikus nemainīšoties kopumā diennaktī strādājošo brigāžu skaits.

Cipule iepriekš skaidroja, ka izmaiņas saistītas ar to, ka lielākā daļa jeb 80% izsaukumu notiek dienas laikā. Piemēram, dienā Latvijā tiek saņemti 963 izsaukumi, darbojoties 188 brigādēm, bet naktī – 243 izsaukumi, kurus veic kopumā 170 brigādes.

Vienlaikus turpmāk iecerēts brigādes organizēt atbilstoši izsaukumu profilam. Uz izsaukumiem ar visaugstāko prioritāti dosies divu veidu diennakts brigādes – brigādes ar diviem mediķiem un šoferi, kā arī ārsta speciālista brigāde, kura ir bez šofera. Vidējas prioritātes izsaukumus apkalpos gan diennakts, gan dienas brigādes, kurās būs divi mediķi bez šofera. Savukārt zemās prioritātes izsaukumus apkalpos dienas brigādes un nakts brigādes, kurās varēs atrasties arī cilvēks, kurš apgūt ārsta palīga profesiju, lai uzlabotu savas praktiskās iemaņas.

Pēc Cipules paustā, brigāžu pārformēšanu kopumā varētu piedzīvot apmēram ceturtā daļa visu brigāžu.