Šonedēļ īpaši elektrizēta diskusija izvērsusies par dzelzceļa elektrifikācijas projekta ieviešanu Latvijā, tā kā daudziem radušās aizdomas, kāpēc zaļzemnieku valdība tik ļoti cenšas to «izbīdīt» vēl pirms Saeimas vēlēšanām. Vairāku partiju pārstāvji norāda, ka saistībā ar šī projekta ieviešanu joprojām ir virkne neatbildētu jautājumu gan par iepirkuma procesu, gan par pašu projektu. Pastāv viedoklis, ka projekts tiek ieviests Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) «labākajās tradīcijās» – paslepus no sabiedrības acīm un sasteigti izsludinot iepirkumu par gandrīz pusmiljardu eiro. Neraugoties uz pārmetumiem, Satiksmes ministrija (SM), Ulda Auguļa (ZZS) vadībā, pastāv uz to, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekta ieviešana Latvijā ir «kardināli nepieciešama» un turpina rīkoties.

Tagad pēc Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdes, kas notika ceturtdien, 23.augustā, groži «it kā» atkal nonākuši pie Eiropas pārstāvjiem. Oktorba beigās vai novembra sākumā Eiropas Komisija sniegs atzinumu, kas viesīs skaidrību par projekta īstenošanu. Interesanti, ka, neskatoties uz to, iepirkums, kas izsludināts augusta sākumā, netiek apturēts. Tāpēc skaidrība, kas vēl pirms atzinuma mudina ministriju kaut ko «dalīt», vai konkursu varēs apturēt un cik apturēšana izmaksātu, nav.

BNN jau ziņoja, ka projekta Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija ietvaros 10.augustā izsludināts līdz 2030.gadam plānotās elektrifikācijas programmas pirmā posma iepirkums. Pretendenti kvalifikācijas dokumentus varēja iesniegt līdz 2018.gada 20.septembrim.

Tikmēr Jaunā konservatīvā partija (JKP) 22.augustā oficiāli vērsās pie Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju Bankas (EIB) ar lūgumu līdz Saeimas vēlēšanām apturēt dzelzceļa elektrifikācijas projektu.

JKP vadītājs Jānis Bordāns vēstulē norāda, ka «vairākas pazīmes liecina par Satiksmes ministrijas plānu vēl pirms vēlēšanām legalizēt iepriekš sarunātu darījumu, lai iepirkums kļūtu neatgriezenisks». «Piemēram, iepirkuma dokumenti ir jāsagatavo mēneša laikā, kas ir aizdomīgi īss termiņš šāda mēroga projektiem,» atzīmē Bordāns.

SM apgalvo, ka ar projektu kavēties nebūtu vēlams. «Atliekot šī projekta īstenošanu, pastāv risks zaudēt konkurences cīņā ar kaimiņvalstīm, tādejādi apdraudot tranzīta nozari, no kuras darbības ir atkarīga piektā daļa Latvijas ekonomikas.»

Uzsvērts arī, ka dzelzceļa elektrifikācijas jomā Latvija atpaliek no pārējās Eiropas, lai gan tieši caur Latviju ved viens no būtiskākajiem tranzīta koridoriem, kas savieno NVS un Āzijas valstis ar Eiropu. Projekta skeptiķu bažas gan ir par to, vai pēc elektrifikācijas šis koridors būs spējīgs ko vest.

Satikmes ministrijā turpina, ka 2018.gadā Latvijā ir elektrificēti 257 km sliežu ceļu, kas veido 14% no kopējā valsts dzelzceļa tīkla. «Tas ir ievērojami mazāk par ES vidējo rādītāju – 60%. Pašlaik elektrovilcienus iespējams izmantot tikai piepilsētas pasažieru satiksmē, savukārt kravu pārvadājumi, kas veido aptuveni 60% no kopējiem dzelzceļa pārvadājumiem Latvijā, notiek tikai ar dīzeļvilcieniem.»

Tāpat ministrija savos paziņojumos joprojām apšauba, ka īsteno «Latvijas iedzīvotājiem finansiāli neizdevīgu projektu». Tiek uzsvērts: «Projekta ekonomisko pamatojumu rūpīgi izvērtējusi auditorkompānija Ernst&Young Baltic un tās izvirzītos pieņēmumus pārbaudījusi auditorkompānija KPMG. To aprēķini liecina, ka dzelzceļa elektrifikācija sekmēs tranzīta nozares konkurētspēju, ļaujot saglabāt Latvijas tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju un ieņēmumus kopējos valsts budžeta ieņēmumos.»

Tomēr daudzi, kā politiķi, tā eksperti, nav pārliecināti par elektrifikācijas projekta ekonomisko pamatojumu.

Bordāns norāda, ka «ir nopietnas bažas par projekta ekonomisko pamatojumu, ņemot vērā ievērojamo tranzīta kravu apjoma kritumu pēdējo gadu laikā».

Arī uzņēmuma Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs un nozares eksperts Māris Bremze neuzticas projekta aprēķiniem, norādot, ka izvēlēti neobjektīvi kritēriji. «Šī projekta aprēķinos par pamatu ir ņemti Latvijas dzelzceļa koncerna aktuālie darba rādītāji attiecībā uz degvielas patēriņu. Ir diezgan optimistiskas prognozes uz elektrības patēriņu. Ieliekot šajā formulā privātā pārvadātāja ciparus, tik optimistiski tas viss neizskatās,» uzskata Bremze.

Tāpat arī Latvijas Loģistikas asociācija, nenoliedzot ieguvumus videi, pārvadātājiem labumus nesaskata. «Visas labās lietas maksā un maksā ļoti dārgi. Galvenās bažas ir par to, vai šo dārgo lietu mēs šodien varam atļauties vai nevaram. No kravu pārvadājumu viedokļa viennozīmīgi ieguvumi ir ļoti margināli un strīdīgi,» spriež asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens apgalvo, ka ir virkne neatbildētu jautājumu par elektrifikācijas projektu: «Kā elektrifikācijas projekts ietekmēs dzelzceļa tarifus uz Latvijas lielākajām ostām? Kādu apsvērumu dēļ iepirkumā noteikts, ka pieteikuma dokumentācija iesniedzama tikai latviešu valodā, būtiski apgrūtinot ārvalstu kompāniju dalību iepirkumā?»

«Dzelzceļa elektrifikācijas projekts tiek virzīts Zaļo un zemnieku savienības «labākajās tradīcijās» – pēc būtības svarīgs un Latvijas tautsaimniecībai nepieciešams projekts tiek sapurgāts, jo, neizskaidrojot projekta detaļas, paslepus no sabiedrības acīm un sasteigti tiek izsludināts iepirkums par gandrīz pusmiljardu eiro,» uzskata partiju apvienības Jaunā vienotība valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

Viņš pauž bažas, ka «šī Saeimas sasaukuma pilnvaru noslēgumā atsevišķi darboņi ZZS paspārnē ir izperinājuši un cenšas īstenot jaunu OIK afēru».

Jau vēstīts, ka elektrifikācijas pirmā posma ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne–Krustpils un Krustpils–Rīga.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā (no tā izsludinātā iepirkuma plānotā summa – 425 miljoni eiro). No kopējām pirmā posma izmaksām 347 miljoni eiro paredzēti kā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet atlikušie 94 miljoni eiro – VAS Latvijas dzelzceļš finansējums.

Izsludinātais iepirkums paredz šo līniju elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti, skaidro Satiksmes ministrijā.

Ziņo: BNN